Veselīgā pārī darbojas vienkārša formula: godīgums tur, kur runa ir par attiecībām, un privātums tur, kur runa ir par personīgajām robežām. Lielākā daļa cilvēku ir pārliecināti, ka veselīgās attiecībās nedrīkst būt nekādu melu. Bet psiholoģiskā prakse rāda, ka absolūtā godīgums ir ideāls, kas ne vienmēr darbojas reālajā dzīvē. Jautājums nav par to, vai meli un noklusējumi ir iespējami, bet gan kāpēc tie parādās. Vai meli ir iespējami tuvās attiecībās, un, ja jā, tad kur ir robeža, stāsta psihoterapeite Natālija Garina.
Trīs meli
Ir trīs meli. Pirmais - aizsargājošs, kad cilvēki slēpj kaut ko nevis manipulācijas dēļ, bet lai izvairītos no konflikta vai nesāpētu partneri.
"Piemēram, neizstāstīt par sliktu garastāvokli, lai nesakristu uz tuvajiem. Šāds "mazs pieklājības melis" nesagrauj attiecības, ja tas nekļūst par sistēmisku," saka psihologs.
Otrais - kauna meli. Pagātnes, ģimenes stāstu, personīgo vājību slēpšana. Šeit ir svarīgi saprast motivāciju. Ja noslēpumi palīdz saglabāt iekšējo robežu un nesāpē pāri - tas ir normāli.
Bet, ja partneris baidās pateikt patiesību, jo sagaida nosodījumu vai sodu, - tas jau ir brīdinājuma signāls, nevis individuālās telpas pazīme.
Trešais tips - manipulējoši meli. Jūtu, finansu, krāpšanās, patieso nodomu slēpšana. Tas iznīcina uzticību, veido distanci un rada attiecības, kur viens vienmēr dzīvo kontrolē.
Kādas lietas nedrīkst slēpt
Veselīgā pārī darbojas vienkārša formula: godīgums tur, kur runa ir par attiecībām, un privātums tur, kur runa ir par personīgajām robežām.
"Partnerim nav jāatklāj katra pagātnes detaļa, bet ir vērts būt atklātam attiecībā uz svarīgo - vērtībām, jūtām, lēmumiem, gaidām. Meli kļūst par problēmu tad, kad to mērķis ir izvairīties no atbildības vai gūt labumu uz otra rēķina," piebilst Natālija Garina.
Tātad, ne katrs noklusējums ir drauds. Bet katram melim ir motivācija. Un, ja šī motivācija ir bailes vai manipulācija, tas jau ir signāls, ka attiecībās nepieciešama saruna par uzticību.
