Viens mīkstina no «zaķīša» un «kaķīša», citi no šādas uzrunas grimst. Bet trešie ir tik pieraduši pie mīļiem segvārdiem, ka, dzirdot savu īsto vārdu, uzreiz saspringst: vai kaut kas noticis? Apskatīsim, ko mīļie vārdi var pastāstīt par attiecībām pārī.
Eksperte - Ekaterina Kočetova, ģimenes psiholoģe, gestalta terapeite, seksoloģe
Mīlestības zvēru dārzs: vēlme rūpēties
Vispopulārākā segvārdu kategorija pāros ir dzīvnieku pasaule. «Zaķītis», «kaķītis», «pele», «zivtiņa» — žanra klasika, ko pārbaudījusi paaudžu paaudze. Visbiežāk izvēle krīt uz maziem, pūkainiem un bezsargātiem radījumiem. Psihologi uzskata, ka šādi segvārdi izsaka vēlmi rūpēties un aizsargāt. Tomēr sastopami arī eksotiskāki varianti. «Lācis» norāda uz spēku un uzticamību. «Lapsa» — uz viltību un prātīgumu.
Interesants moments: jo neparastāks zvērs, jo unikālākas pāris uzskata savas attiecības, it kā visi apkārt ir zaķi un kaķi, bet mēs esam lemurs un kapibara. Iespējams, jūs esat satuvinājušies neparastos apstākļos. Un, saucot viens otru šādi, atceraties šos siltos mirkļus.
Tas ir jūsu personīgais valoda, jūsu piekļuves kods tuvībai. Tas parāda, ka attiecības ir pārgājušas jaunā līmenī, kur ir vieta spēlei, maigumam un savām tradīcijām. Galvenais, lai šī valoda būtu saprotama un patīkama abiem.
Garšīgi segvārdi: kad partneris kā deserts
«Pankūka», «maizīte», «konfekte», «persiks» — kulinārijas tēma ieņem goda otro vietu. Un tas nav nejauši. Uzturs asociējas ar baudījumu, baudu, kaut ko kārojam un apetīti. Saucot mīļoto cilvēku par «šokolādi», partneris burtiski saka: «Es tevi tā gribētu apēst». Visbiežāk tā notiek vieglās un rotaļīgās romantiskās attiecībās.
«Bērniņš» un «mazais»: atgriešanās bērnībā
Šie segvārdi atsauc atmiņā dzīves sākumu — periodu, kad bija pilnīga bezsargātība un absolūta uzticība. Daži psihologi uzskata, ka šādas uzrunas atspoguļo dziļu emocionālo un fizisko saikni starp partneriem.
Izskatās romantiski, vai ne? Bet ir nianses. Viens partneris nostāda sevi rūpējošā, aizsargājošā, kontrolējošā pozīcijā. Savukārt otrs automātiski nonāk bērna lomā. Dažreiz tas ir spēle, dažreiz neapzināta mēģinājums nostiprināt savu varu. Galu galā bērni pilnībā atkarīgi no pieaugušajiem, un šī shēma var nemanāmi pārcelties uz mīlas attiecībām.
Ja abi saprot spēles noteikumus un periodiski mainās lomām, viss ir kārtībā. Bet, ja viens partneris ir «mazais», bet otrs — mūžīgais «vecāks», ir vērts padomāt: kur šeit ir vieta partnerībai?
«Mammu» un «tēti» — vecāku lomu slazds
«Mammu» un «tēti» pāris bieži sauc viens otru pie bērniem. Sākumā ērtības labad, bet pēc tam ieraduma dēļ un vienatnē. Izskatās, ka sīkums, bet eksperti saka, ka šī ieraduma dēļ var pakāpeniski iznīcināt kaislību pāri.
Vēl viens slazds — kad sieviete sauc vīrieti par «tēti» ārpus vecāku konteksta. Tas var atklāt viņas infantilo pozīciju, vēlmi, lai vīrietis nodrošinātu un atrisinātu visas problēmas.
Ja segvārdi «mamma» un «tētis» ir stingri iesakņojušies jūsu leksikā, mēģiniet dažreiz pāriet uz kaut ko mazāk radniecīgu.
Debesu segvārdi: dzejniekiem un sapņotājiem
«Saulīte», «zvaigznīte», «mana mēness» — romantikas klasika tiem, kas nav sveši dzejai. Debesu segvārdi bieži norāda uz partnera idealizāciju, uz to, ka viņš apgaismo jūsu dzīvi, ir orientieris.
Šī ir kategorija sapņotājiem, tiem, kas nebaidās no augstām jūtām. Bet arī šeit jābūt uzmanīgiem: jūs varat tikt aizdomāti par nepatiesību, īpaši attiecību sākumā.
Samazinājuma un mīļuma segvārdi: laimīgu pāru valoda
«Pērle», «zilacilvēks», «mīļais» — segvārdi, kas padara mīļoto cilvēku mazu un aizkustinošu. 1993. gada pētījums, kas publicēts žurnālā Journal of Social and Personal Relationships, parādīja likumsakarību: laimīgas pāri izmanto vairāk šādu vārdu nekā neapmierināti ar savu personīgo dzīvi. Tādējādi cilvēki saka viens otram: «Tu man esi īpašs, es saskatu tevī kaut ko vērtīgu un trauslu».
Zinātnieki aptaujāja 154 pārus un noskaidroja, ka segvārdu izmantošanas pīķis ir pirmajos piecos attiecību gados, īpaši pirms bērnu parādīšanās. Tas ir medus mēnesis, kad iemīlējušies veido savu valodu, savu kodu un simbolu sistēmu.
Šo ieradumu var un vajag saglabāt. Kad vecāki sauc viens otru par mīļiem vārdiem, bērni redz dzīvu mīlestības piemēru. Daudziem šodien trūkst tieši tādu atmiņu par maigumu starp mammu un tēti. Segvārdi ģimenē — tas nav sīkums, bet svarīga attiecību mācība.
Kad segvārds kļūst par ieroci: tumšā maiguma puse
Ja partneris neatlaidīgi sauc jūs ar vārdu, kas jums nepatīk, — tas ir satraucošs signāls. «Es taču mīļi!» — nav attaisnojums. Vēl viens negatīvs scenārijs — mēģinājums manipulēt. «Nu tu taču esi mans gudrinieks, vai neizdarīsi to man?» vai «Nebūsi skumjš, zaķīt!» — aiz šādiem izteikumiem var slēpties mēģinājums spiest uz vainas vai pienākuma sajūtu.
Zelta likums: segvārds jābūt abpusēji patīkamam. Ja jūs esat teikuši, ka nevēlaties būt «kaprīze» vai «mazais», bet jūs turpināt tā saukt, tas ir robežu ignorēšana. Un, visticamāk, pārī ir problēmas. Iespējams, viens mēģina sevi apstiprināt uz otra rēķina.
