Negribas neko darīt un nav spēka pat pēc atpūtas? Izpētām, kur ir slinkums, bet kur emocionālā izdegšana — un kā atgūt enerģiju.
Dažreiz šķiet, ka ar tevi vienkārši "kaut kas nav kārtībā". Negribas strādāt, kaitina ierastās lietas, atpūta nepalīdz. Pirmais domas virziens – "esmu kļuvusi slinka". Bet biežāk aiz tā slēpjas nevis slinkums, bet emocionālā izdegšana – stāvoklis, kad psihika ir nogurusi būt "resursā" un burtiski izslēdz enerģiju.
Izprast, kur ir robeža starp pagaidu nogurumu un īstu izdegšanu, ir svarīgi. Tas ne tikai palīdz atjaunot spēkus, bet arī novērst nopietnu garīgu izsīkumu.
Slinkums – tas ir par "negribu", izdegšana – par "nevaru"
Slinkums – dabiska reakcija uz garlaicību vai pārslogotību. Cilvēkam ir spēki, bet nav vēlēšanās tos tērēt. Tas ir situatīvs: pietiek atpūsties, mainīt uzdevumu vai motivāciju – un viss atgriežas normā, uzsver RidLife.
Izdegšana – kas cits. Tas ir hroniska stresa un pastāvīgas spriedzes rezultāts, kad resursi ir izsīkuši. Pat pēc miega vai atvaļinājuma nogurums nepazūd, un vēlme darīt kaut ko izzūd.
Kā atšķirt slinkumu no izdegšanas
Slinkuma gadījumā tu vienkārši negribi konkrēto uzdevumu, bet viss pārējais – kārtībā. Tu vari savākties, ja nepieciešams, un ātri "ieslēgties". Pēc atpūtas atgriežas enerģija un vēlme rīkoties.
Izdegšanas gadījumā negribas neko – ne tikšanās, ne sarunas, ne mīļā nodarbe. Viss izraisa kairinājumu un nogurumu. Domas par darbu vai pienākumiem rada trauksmi. Parādās apātija, cinisms un iekšējās tukšuma sajūta. Pat vienkāršas lietas šķiet neizpildāmas.
Kā saprast, ka lieta nav slinkumā
– Nogurums nepāriet pat pēc brīvdienām.
– Zūd interese par lietām, kas agrāk priecēja.
– Gribas izolēties, mazāk sazināties.
– Bieži sāp galva vai velk uz miegu.
– Ir sajūta, ka dzīvo "autopilotā".
Ja tas attiecas uz tevi – tu neslinko. Tavs organisms vienkārši signalizē, ka tam nepieciešama atjaunošanās.
Kā palīdzēt sev izdegšanas gadījumā
Pirmkārt, pārstāt prasīt no sevis pastāvīgu produktivitāti. Normāli ir neko nesagaidīt. Normāli ir atlikt lietas.
Otrkārt, sakārtot pamatus: miegs, uzturs, kustība. Tas nav banalitāte, bet tas, no kā patiešām atjaunojas spēki.
Un treškārt – emocionālā higiēna. Mazāk ziņu, mazāk čatu, vairāk klusuma un telpas.
Labi palīdz strukturēt dienu: skaidri pabeigt darbu, neizsist ziņojumus naktī, atstāt laiku sev. Ja apātija un nogurums nepāriet nedēļām – vērsties pie psihologa. Tas nav vājums, bet veids, kā atjaunot enerģiju bez kaitējuma veselībai.
Izdegšana nenotiek pēkšņi, un jo īpaši nenozīmē, ka tu esi "slinks" vai "vājais". Tas ir vienkārši signāls, ka ir laiks uz brīdi pārtraukt būt stipram – un atļaut sev patiešām atpūsties.
