Mēs bieži atlikam prieku «uz vēlāk», it kā baidītos par to samaksāt. Psihoterapeite skaidro, kāpēc daudziem cilvēkiem ir grūti izjust baudu un kas slēpjas aiz ieraduma dzīvot bez spilgtām emocijām.
Eksperte: Veronika Stepānova, psihoterapeite
Kas ir atteikšanās no prieka
Anhedonija — tā ir stāvoklis, kad cilvēks zaudē spēju gūt baudu. Atšķirībā no depresijas, šeit motīvs ir cits: atteikšanās no prieka šķiet veids, kā pasargāt sevi no zaudējumiem un vilšanās. «Ja jums nav laimes, jums nav ko zaudēt,» norāda Stepānova. Tā rodas neievainojamības ilūzija.
Kā tas izpaužas
Taisnīguma ideja. Šķiet, ka priecāties nav iespējams, kad citiem ir slikti — jo pasaulē ir ciešanas un kari.
Atliktās baudas. Mēs pērkam lietas, bet neizmantojam tās, it kā gaidītu «labāku laiku».
Nepamatotas cerības. Pat brīvdienās cilvēks neatpūšas — trauksme traucē saskatīt labos mirkļus un izbaudīt brīdi.
Kas tam stāv aiz muguras
Normas slieksnis. Dažreiz tas nav patoloģija, bet veids, kā ekonomēt emocijas, taču ir svarīgi saprast, kur ir robeža starp paškontroli un iekšējo tukšumu.
Maksājums par laimi. Trauksme rada kontroli ilūziju: kamēr ir slikti, sliktāk nebūs. Tāpēc prieks šķiet bīstams.
Bailes izraisīt skaudību. Bezpriecīga dzīve kļūst par aizsardzību — kamēr mēs sūdzamies, mūs atbalsta un līdzjūt.
Upura loma. Atkarīgās attiecībās viens partneris var apzināti turēt otru nomāktā stāvoklī, lai paliktu vajadzīgs.
Kāpēc tas notiek
Neprognozējama bērnība. Ģimenēs, kur vecāku mīlestība mainījās ar sodīšanu, bērni iemācījās būt modri, neļaujot sev atpūsties.
Atlikta laime. Ja bērnībā viss labākais tika «saglabāts uz vēlāk», pieaugušā vecumā cilvēks turpina dzīvot pēc šī scenārija.
Kā atgūt prieku
Pamaniet mirkļus, kad bloķējat patīkamas emocijas. Atļaujiet sev desmit minūtes patiesas laimes — smaidīt, smieties, izbaudīt ēdiena garšu vai skatīties filmu. Pat smaids «caur spēku» iedarbojas uz fizioloģiskajiem prieka procesiem. Pakāpeniski palieliniet šo stāvokļu laiku. Bērni prot priecāties bez iemesla — un to viņiem ir vērts iemācīties.
