Rotaslietas, kas mantojušās no mirušajiem tuviniekiem, vienmēr glabā īpašu enerģiju. Zelta un sudraba gredzeni, brošas, kuloni — tās nav tikai lietas, bet savdabīgas dzīves hronikas: tās uzsūc emocijas un ieradumus cilvēkam, kurš tās nēsājis. Tāpēc jautājums "vai var nēsāt mirušās vecmāmiņas rotaslietas" rodas ne nejauši. Vieni jūt no šādām lietām siltumu un aizsardzību, citi — trauksmi vai smagumu. Viss atkarīgs no tā, kā pieiet to attīrīšanai — gan iekšējai, gan enerģētiskajai. Ezotēriķe Katerina Vlasova pastāstīja par svarīgiem aspektiem.
Psiholoģiskais aspekts: atmiņas simbols, nevis zaudējums
No psiholoģijas viedokļa mantojuma rotaslietas palīdz izdzīvot saikni ar pagātni. Nēsāt vecmāmiņas gredzenu vai kulonu — tas ir veids, kā just viņas klātbūtni un atbalstu. Galvenais, lai aiz tā nestāvētu skumjas. Ja, saskaroties ar lietu, rodas skumjas, labāk pagaidām nolikt rotaslietu malā, ļaujot emocijām nomierināties. Bet, ja jūtama siltuma un pateicības sajūta — tas jau nav sērošana, bet pieņemšana un dzimtas turpināšana.
Ezotēriskā skatījums: priekšmets glabā īpašnieka enerģiju
Ezotērikā uzskata, ka metāls uzsūc to, kas to nēsājis. Tāpēc mirušo rotaslietas nenēsā uzreiz — tās attīra, lai izdzēstu emocionālās pēdas un atgrieztu lietu neitrālā stāvoklī. "Īpaši tas ir svarīgi, ja cilvēks aizgāja grūti vai pārdzīvoja daudz ciešanu. Pēc attīrīšanas rotaslieta kļūst kā tīrs lapas un var nest jaunu, jau jūsu, enerģiju," — apgalvo eksperts.
Fiziskā tīrīšana
Sāciet ar parasto tīrīšanu. Noslaukiet rotaslietas ar mīkstu audumu, pēc tam izskalojiet siltā ūdenī ar pilienu ziepēm vai amonjaka. Zeltam derēs sāls un sodas šķīdums (pa tējkarotei uz glāzi ūdens), sudrabu var pulēt ar sodas un citrona sulas pastu. Galvenais — nesteigties, darīt visu ar cieņu, it kā atdzīvinātu pašu atmiņu, nevis vienkārši tīrītu metālu.
Enerģētiskā attīrīšana: atgriezt neitrālitāti
Kad rotaslieta fiziski ir tīra, attīriet to enerģētiski. "Atstājiet uz palodzes zem mēness gaismas vai, otrādi, saulē — atkarībā no jūsu iekšējās reakcijas un akmeņu veida. Varat to ielikt sāls šķīdumā uz diennakti (sāls pēc tam jāizmet), apdedzināt ar vīraku, sandalu vai pelnu. Vēl viens veids — turēt tekošā ūdenī, iedomājoties, ka tā aiznes visu veco. Galvenais — noslēgt rituālu ar pateicības vārdiem tam, kam piederēja lieta," — iesaka ezotēriķis.
Personīgā nodoma: pārprogrammēt rotaslietu uz sevi
Pirms uzlikšanas, sakiet sev skaļi, kāpēc ņemat šo priekšmetu. Piemēram: "Es nēsāju šo gredzenu ar pateicību, turpinot mūsu dzimtas mīlestību un spēku." Tas rada psiholoģisku un enerģētisku robežu: lieta vairs nepieder pagātnei, tā strādā uz jūsu tagadni. Var pat dot rotaslietai jaunu vārdu vai uzlādēt to uz konkrētu vēlmi. Tā ģimenes relikvija pārvēršas no zaudējuma simbola par amuletu, kas sargā un iedvesmo.