Uzņēmējdarbības talants: vai tas ir jums un vai to var attīstīt? 0 100

Jūs esat dzirdējuši Džojas Mangano stāstu, sievieti, kura izgudroja brīnumu mopu un uzbūvēja veiksmīgu biznesa impēriju? Viņa ir vientuļā māte, kura iepriekš bija ar lieliem parādiem un saskārās ar dzīves grūtībām, taču sasniedza lielus panākumus un dibināja savu uzņēmumu. Viņas ceļš šķiet pasakains, taču tas ir realitāte, un nav nejaušība, ka uz šī stāsta pamata tika uzņemts filma "Džoj" ar Dženiferu Lorensu galvenajā lomā. Varbūt arī jums vajadzētu izmēģināt sevi biznesā? Šaubāties, vai jums ir pietiekami spējas? Apskatīsim to.

Vai ikviens var kļūt par uzņēmēju?

Daudzi savas neveiksmes noraksta uz "uzņēmējdarbības talanta" trūkumu. Tas ir pašapmāns. Daudz svarīgāki ir apņēmība un spēja mācīties no kļūdām.

Atcerieties, cik reizes pazīstamas personības ir cietušas neveiksmes, pirms sasniegušas panākumus:

• Henrijs Fords bankrotēja vairākas reizes, pirms viņa uzņēmums kļuva par automobiļu ražošanas līderi.

• Volts Disnejs tika atlaists no avīzes par radošuma trūkumu, taču tas neatturēja viņu no pasaulslavenas izklaides impērijas radīšanas.

Un tādu piemēru ir daudz. Šie cilvēki neizmisās pēc neveiksmēm, bet turpināja virzīties uz priekšu. Ikviens var kļūt par uzņēmēju, ja patiešām to vēlas un ir gatavs ikdienas izaicinājumiem. Nav nekādu iedzimtu talantu — viss nāk ar pieredzi.

Nep sakiet, ka jūs neesat spējīgs uz biznesu, ja jums ir vēlme to darīt.

Kādiem raksturlielumiem jābūt uzņēmējam?

Uzņēmējs ir cilvēks, kurš tiecas pēc izmaiņām, ir objektīvs savās vērtējumos un vienmēr rīkojas. Svarīgas ir arī refleksija, idejiskums un izturība pret neveiksmēm.

Spēja analizēt savas darbības, saprast panākumu un neveiksmju cēloņus — tas ir galvenais prasmju kopums. Ir svarīgi spēt ģenerēt jaunas idejas, pamanīt interesantus risinājumus pie citiem un pielāgot tos saviem projektiem, pastāvīgi pilnveidojot un uzlabojot esošās koncepcijas.

Un pats galvenais — uzņēmējam jābūt izturīgam pret neveiksmēm. Spēja cienīgi pieņemt zaudējumus, analizēt kļūdas un virzīties tālāk — tas ir tas, kas atšķir veiksmīgu uzņēmēju no tā, kurš padodas pirmajās grūtībās.

4 kompetences attīstības posmi uzņēmējdarbības veidošanai

Kompetences attīstības kāpnes ir modelis, kas apraksta cilvēka prasmju un zināšanu attīstības līmeņus noteiktā jomā. Tas palīdz noteikt, cik gatavs cilvēks ir veikt uzdevumus dažādos sarežģītības līmeņos.

Kompetences attīstības kāpnes izskatās šādi:

• Neapzināta nekompetence: Jūs pat nezināt, ka kaut ko nezināt.

• Apzināta nekompetence: Jūs saprotat, ka jums kaut kas pietrūkst.

• Neapzināta kompetence: Jūs protat kaut ko darīt labi, bet to neapzināties.

• Apzināta kompetence: Jūs zināt, ka labi pārzina kādu jautājumu.

Neveselīga pašpārliecinātība ir raksturīga pirmajam līmenim, bet pašpārliecinātības sindroms — trešajam. Svarīgi nesajaukt trešo līmeni ar otro. Pieticība otrajā un trešajā līmenī var būt aizsargreakcija, taču biznesā tā traucē.

Lai pārvarētu šos attīstības posmus, jā:

• Samazināt prasības pret sevi.

• Ieņemt skolnieka pozīciju un uzsūkt jaunas zināšanas.

• Dot sev tiesības uz kļūdām.

Kā saprast, ka jūs varēsiet organizēt savu lietu?

Jūs to sapratīsiet tikai tad, kad pamēģināsiet. Tas ir kā mācīties braukt ar velosipēdu: kamēr nesēdēsiet un nepamēģināsiet, neuzzināsiet, vai jums izdosies vai nē. Jums ir viss nepieciešamais, bet panākumi ir atkarīgi tikai no jums.

Svarīgi ir, cik kļūdu jūs pieļausiet un cik ātri atradīsiet pareizo risinājumu. Izglītība sniedz zināšanas, bet negarantē panākumus. Pieredze ir svarīgāka par zināšanām. Tomēr pārmērīga uzsvars uz savu pieredzi var ierobežot jūs, liekot ignorēt jaunas iespējas. Jums ir jāatrod līdzsvars.

Kad nevajadzētu iet biznesā?

Nevajadzētu uzsākt biznesu, ja jums ir nejauši nauda. Lielas vai mazas naudas negarantē panākumus. Labāk iztērēt līdzekļus, lai uzlabotu savu dzīvi vai atlikt tos.

Bizness prasa daudz vairāk laika un spēku nekā darbs algotā darbā. Nauda nekļūs plūstoša uzreiz. Biznesā jāveic ne tikai tas, kas patīk, bet arī tas, kas nepieciešams. Piemēram, angļu valodas skolotājam, kurš nolēmis atvērt savu skolu, būs jānodarbojas ar pārdošanu un mārketingu.

Bez atbilstošām prasmēm, rakstura un prāta un bez patiešām stipras vēlmes atvērt savu lietu nevajadzētu iet biznesā.

Svarīgi ir arī cīnīties ar pašpārliecinātības sindromu — nedrošības un šaubu sajūtu par savām spējām. Cilvēki, kas cieš no tā, salīdzina sevi ar citiem un uzskata, ka nav pietiekami labi biznesam. Atcerieties, ka šis sindroms var rasties pat īstiem profesionāļiem. Ja jūsu nedrošība traucē jums rīkoties un veikt profesionālu darbību, jāvēršas pie psihologa, kurš palīdzēs pārvarēt iekšējās bailes.