Profesionālā zobu tīrīšana: kad to nevajadzētu veikt 0 96

Kāpēc nepieciešama profesionālā tīrīšana

Zobu aplikums un akmens — ne tikai kosmētiska nepatikšana. Tie kalpo par patvērumu baktērijām, kas izraisa smaganu iekaisumus, nepatīkamu elpu un emaljas bojājumus.

Regulāra nogulumu noņemšana ļauj:

• samazināt kariesa un parodontoza risku;

• atgriezt zobiem dabisko gludumu un krāsu;

• uzlabot elpošanu un vispārējo gļotādas stāvokli;

• pagarināt plombu, kronīšu un implantu kalpošanas laiku.

Tomēr ir situācijas, kad zobārsta iejaukšanās var būt ne tikai neefektīva, bet arī kaitīga.

Kad vajadzētu atlikt tīrīšanu

1. Iekaisuma procesi mutē

„Ja pacientam ir aktīva gingivīta, parodontoza vai aftozā stomatīta stadija, profesionālā tīrīšana izraisīs vēl lielāku iekaisumu un sāpes. Vispirms pacientam nepieciešams veikt pretiekaisuma ārstēšanu, un tikai pēc tam var parūpēties par smaida skaistumu,” sacīja Arams Davidians.

2. Vīrusu un ādas slimības

Vajadzētu atlikt vizīti pie zobārsta, ja mutē vai uz lūpām ir aktīvs herpes. „Manipulācijas mutē var izraisīt infekcijas izplatīšanos. Arī leikoplakija un citi gļotādas izmaiņas prasa piesardzību — šeit ir svarīga ārsta uzraudzība un saudzīgs pieejas veids, lai izvairītos no traumām,” brīdina eksperts.

3. Paaugstināta emaljas jutība

Ja jums ir jutīga zobu emalja, tīrīšana var nodarīt kaitējumu. Pat neliels instrumentu pieskāriens izraisa sāpes. Ja tomēr esat nolēmis tīrīt un balināt zobus, pirms tīrīšanas ieteicams nostiprināt emalju ar fluoru saturošiem gēliem, remineralizējošām pastām vai veikt desensibilizācijas kursu. Zobārsts var piedāvāt lokālo anestēziju vai maigas metodes, izmantojot zemas jaudas ultraskaņu.

4. Iespējamās alerģiskas reakcijas

Dažreiz kontrindikācijas nav saistītas ar zobu stāvokli, bet ar organisma īpatnībām — piemēram, alerģiju pret lateksu vai nepanesību pret pulēšanas un skalošanas komponentiem.

Stāvokļi, kas prasa paaugstinātu ārsta uzmanību

Dažiem pacientiem acīmredzamu kontrindikāciju tīrīšanai it kā nav. Bet ir virkne stāvokļu, uz kuriem pieredzējis ārsts jāpiever uzmanība, lai novērtētu iespējamos riskus.

1. Asins slimības

„Asins sarecēšanas traucējumu gadījumā (piemēram, hemofilijas), lietojot antikoagulantus, nepieciešama iepriekšēja saskaņošana ar terapeitu. Pat neliela smaganu asiņošana var izraisīt komplikācijas,” brīdina zobārsts.

2. Sirds un asinsvadu patoloģijas

Tiem, kas nesen ir pārcietuši sirds operāciju, nevajadzētu steigties ar zobu tīrīšanu, lai izslēgtu inficēšanās risku. Ar nekontrolētu hipertensiju procedūra var izraisīt spiediena lēcienus, tāpēc ir svarīgi normalizēt rādītājus pirms vizītes pie zobārsta.

3. Grūtniecība un zīdīšana

Pirmajā un trešajā trimestrī labāk izvairīties no jebkādām zobārstnieciskām iejaukšanās. „Optimālais laiks profilaktiskai tīrīšanai ir otrais trimestris. Ārsts izvēlas saudzīgas metodes, bez agresīvām pastām un augstas jaudas ultraskaņas. Zīdīšanas laikā tīrīšana ir atļauta, bet, ja nepieciešama anestēzija vai antiseptiķi, tiek izvēlēti droši preparāti,” saka eksperts.

Relatīvās kontrindikācijas

Daži stāvokļi prasa tikai korekciju, nevis pilnīgu atteikšanos no procedūras:

• Ortodontiskās konstrukcijas. Breketes, implanti un tilti prasa delikātu tīrīšanu, izmantojot speciālas uzgaļus un maigus pulverus.

• Cukura diabēts. Pie stabila glikozes līmeņa tīrīšana ir iespējama, bet to veic ar obligātu antiseptisku apstrādi un audu dzīšanas kontroles nodrošināšanu.

• Psiholoģiskā spriedze. Spēcīgs bailes no zobārsta var izraisīt spiediena lēcienus. Šādos gadījumos ieteicamas sedatīvas un pretsāpju metodes.

Ar ko aizstāt profesionālo tīrīšanu

Ja procedūra ir kontrindicēta, ir svarīgi uzturēt zobu higiēnu alternatīvos veidos. Kas der:

• Rūpīga mājas higiēna. Zobu tīrīšana ar vidēji cietu suku divas reizes dienā, diega un birstīšu izmantošana palīdz samazināt aplikuma veidošanos.

• Antiseptiski skalošanas līdzekļi. Līdzekļi ar hlorheksidīnu apslāpē slimību izraisošās baktērijas un uzlabo smaganu stāvokli.

• Pastas jutīgiem zobiem. Tās satur kālija sāļus un fluorīdus, kas nostiprina emalju un samazina sāpju reakcijas.

• Mutes dobuma stāvokļa kontrole. Apmeklējot ārstējošo ārstu ik pēc sešiem mēnešiem, ir iespējams laikus pamanīt un novērst komplikācijas.

Profesionālā zobu tīrīšana ir efektīva un droša, taču tā nav piemērota visiem. Dažreiz organisms prasa atpūtu, sagatavošanos vai ārstēšanu pirms sēšanās zobārsta krēslā. Prasmīgs ārsts vienmēr novērtēs jūsu veselības stāvokli, izvēlēsies saudzīgu procedūras formātu vai piedāvās pagaidu alternatīvas.