Vitamīni un minerāli var aizsargāt mūs no bīstamu slimību attīstības, palīdzēt organismam justies labāk un dzīvot aktīvāk. Pētnieki noskaidrojuši, kurš mikroelements īpaši patīk nervu sistēmai.
Grupa zinātnieku no neiroattēlošanas un smadzeņu pētījumu laboratorijas Austrālijas Nacionālajā universitātē (ANU) nolēma noskaidrot, kurš mikroelements vislabāk ietekmē smadzeņu darbību un nervu sistēmu kopumā. Pētījumā piedalījās 6000 cilvēku vecumā no 40 līdz 73 gadiem. Zinātnieki pētīja viņu dzīvesveidu, uztura ieradumus, medicīniskās kartes.
Pēc rūpīgas analīzes eksperti secināja: tie cilvēki, kuri lietoja magniju (gan kā piedevas, gan produktus, kas bagāti ar to), retāk cieta no dažādām atmiņas problēmām. Turklāt viņu smadzeņu vecums bija mazāks nekā bioloģiskais vecums. Pat ja cilvēkam jau bija 55 gadi, smadzenes bija vismaz par gadu "jaunākas". Un tas arī ir magnija nopelns, ir pārliecināti pētnieki.
"Mūsu pētījums parāda, ka magnija patēriņa palielināšana par 41% var novest pie mazāka vecuma samazinājuma smadzeņu apjomā, kas saistīts ar labāku kognitīvo funkciju un mazāku risku vai atliktu demences sākumu vēlākā vecumā," skaidroja vadošais pētījuma autors doktora filozofijas grāds Havla Alatik.
Zinātnieku prognozes liecina, ka cilvēku skaits visā pasaulē ar diagnosticētu demenci tikai pieaugs. Tātad, ja 2019. gadā tika fiksēti 57,4 miljoni gadījumu ar vecuma demenci, tad līdz 2050. gadam ar to jau cietīs 152,8 miljoni cilvēku.
"Tā kā zāles pret demenci pagaidām nav izgudrotas, un farmakoloģisko ārstēšanas metožu izstrāde pēdējo 30 gadu laikā nav vainagojusies ar panākumiem, ieteikts pievērst lielāku uzmanību profilaksei," saka pētījuma līdzautors doktors Erins Volšs.
Zinātnieks piebilda, ka neiroprotektīvie efekti no magnija lietošanas, šķiet, sniedz lielāku labumu sievietēm nekā vīriešiem, un vairāk sievietēm pēcmenopauzes periodā nekā sievietēm pirmsmenopauzes periodā, lai gan tas var būt saistīts ar magnija pretiekaisuma iedarbību.
Jebkurā gadījumā, uzsākt lietot produktus ar magniju — tā ir lieliska ideja. Eksperti norāda, ka visizdevīgāk ir tieši mainīt savu uzturu, nevis iegādāties piedevas aptiekā: tā jūs noteikti izvairīsieties no pārdozēšanas.
28 labākie magnija avoti
Kaņepju sēklas (2 ēd. k.) — 182 mg;
Ķirbju sēklas (viena sauja, 28 g) — 158 mg;
Kakao pulveris bez cukura (2 ēd. k.) — 120 mg;
Čia sēklas (2 ēd. k.) — 111 mg;
Mandļu urbečs (2 ēd. k.) — 89,2 mg;
Linu sēklas (2 ēd. k.) — 80 mg;
Pagatavots spināts (½ glāze) — 80 mg;
Kastaņi (28 g) — 80 mg;
Vārīts amarant (½ glāze) — 80 mg;
Bitter šokolāde (28 g) — 63,8 mg;
Sezama sēklas (2 ēd. k.) — 63,2 mg;
Bez cukura sojas piens (1 glāze) — 61 mg;
Ilgstošas vārīšanas auzu pārslas sausā veidā (½ glāze) — 60 mg;
Vārīta melnā pupiņa (½ glāze) — 60 mg;
Zemesriekstu sviests (2 ēd. k.) — 49 mg;
Vārīta griķi (½ glāze) — 43 mg;
Cepts kartupelis (100 g) — 43 mg;
Vārīts brūnais rīss (½ glāze) — 42 mg;
Vārīta sarkanā pupiņa (½ glāze) — 35 mg;
Saulespuķu sēklas (28 g) — 37 mg;
Banāns (1 gab.) — 32 mg;
Cepts lasis (85 g) — 26 mg;
Bez cukura rozīnes (½ glāze) — 23 mg;
Avokado (½ gab.) — 22 mg;
Cepta vistas krūtiņa (85 g) — 22 mg;
Mandarīns (1 gab.) — 13,1 mg;
Cepta brokoļa (½ glāze) — 12 mg;
Kivi (1 gab.) — 12 mg.