Digitālais detoks: kā ierīces zog mūsu miegu un garīgo veselību 0 53

Kopā Natāliju Gubarevu, neirologu, izpētām, kādas sekas var radīt pārmērīga aizraušanās ar digitālo saturu un kāpēc digitālā higiēna ir ļoti svarīga.

Vēl 1996. gadā, ilgi pirms viedtālruņu ēras, sāka runāt par informācijas noguruma sindromu. Šis stāvoklis ir tāds, kad smadzenes pārstāj tikt galā ar nepārtrauktu dažādas informācijas plūsmu. Simptomi galvenokārt skar psiholoģisko stāvokli: pieaug trauksme un emocionālā nestabilitāte, samazinās spēja koncentrēties, parādās ātra noguruma sajūta un bezmiegs.

Šodien mēs saskaramies ar digitālo nogurumu — pašsajūtas pasliktināšanos, ko izraisa nepārtraukta viedtālruņu, planšetdatoru un datoru lietošana. Statistika apstiprina problēmas apmērus: tehnoloģiju pārslodzes sajūtu izjūt 73 % Krievijas iedzīvotāju, bet 61 % atzīst, ka ir atkarīgi no ierīcēm un nevar iedomāties dzīvi bez tām.

Kāpēc cieš smadzenes un miegs?

„Cilvēki tālu ne vienmēr izmanto viedtālruņus un citas ierīces mācībām vai darbam. Daudziem sociālie tīkli kļūst par instrumentu, lai aizbēgtu no realitātes un steidzamām problēmām. Neērta realitāte tiek aizvietota ar pievilcīgāku virtuālo attēlu, kas liek cilvēkiem patērēt arvien vairāk satura,” skaidro eksperts.

Mēs patērējam informāciju arī pasīvi: ziņu plūsmas bezgalīgi atjaunojas, draugi sūta ierakstus, un ieteikumu algoritmi piedāvā jaunu saturu. Smadzenes, cenšoties apstrādāt, strādā uz izsīkuma robežas. Rezultāts ir hronisks stress, paaugstināta trauksme un miega problēmas.

Ierīces negatīvi ietekmē miegu vēl divu iemeslu dēļ. Pirmais — zilā gaisma no ekrāniem, kas nomāc melatonīna ražošanu, galvenā hormona, kas regulē diennakts ritmus. Melatonīna trūkums apgrūtina aizmigšanu un pasliktina miega kvalitāti. Otrais — emocionālais uzbudinājums no ziņām, sarakstēm vai video traucē smadzenēm pāriet miega režīmā.

Koncentrācijas samazināšanās un darba spējas pasliktināšanās digitālās informācijas pārslodzes fonā ir ne tikai garīgā noguruma sekas, bet arī paziņojumu plūsmas, kas fragmentē uzmanību.

Risinājums — digitālais detoks

Situācijas uzlabošanai palīdz digitālais detoks — apzināta laika ierobežošana, ko pavadām ar ierīcēm. Tā nepieciešamību atzīst arī paši lietotāji. Piemēram, aptaujas liecina, ka katrs otrais jaunietis nav pret dzīvošanu pasaulē bez interneta.

Lielākā daļa nevar pilnībā atteikties no tehnoloģijām, tāpēc ir svarīgi iemācīties līdzāspastāvēt ar tām bez kaitējuma psiholoģiskajai veselībai.

Praktiski soļi digitālajai higiēnai:

• Iestatiet ierobežojumus ekrāna laikam izklaides lietotnēm un sociālajiem tīkliem, izmantojot viedtālruņa iebūvētās funkcijas.

• Veiciet „tīrīšanu”: dzēsiet lietotnes, čatus un kanālus, kas nenes labumu vai rada stresu un trauksmi.

• Atspējojiet uzmācīgus paziņojumus. Atstājiet tikai visbūtiskākos (piemēram, zvanus) vai pārvērtiet telefonu klusuma režīmā.

• Izveidojiet „rituālu” pirms miega: vismaz stundu pirms aizmigšanas novietojiet visus ierīces malā.

• Iemācieties atpūsties bez telefona. Pastaigājieties, nodarbojieties ar sportu, gatavojiet, sazinieties ar tuviniekiem klātienē. Šie aktivitāšu veidi patiešām atjauno nervu sistēmu.