Paslēpt galvu smiltīs, atslēgties no informācijas plūsmas — mūsu laikā, kad cilvēkiem krīt pārāk daudz ziņu, tas šķiet ne slikta ieraduma. Problēma ir tā, ka daudzi sāk ignorēt pat noderīgu informāciju.
Bērnībā mēs visi esam ļoti ziņkārīgi. «Kāpēcīši» — tā sauc bērnus līdz noteiktam vecumam. Bet pēc tam šī ziņkārība izzūd, un kādā brīdī notiek pretējs efekts: cilvēks apzināti nevēlas dzirdēt par kādām lietām.
Starp pieaugušajiem bieži sastopama uzvedības modeļa, ko psihologi sauc par «strausa efektu». Tās būtība ir tāda, ka cilvēks izvairās no nepatīkamas informācijas: līdzīgi strausam, viņš it kā slēpj galvu smiltīs, lai dzīvotu vieglāk. Kā saka, daudz uzzināsi, drīz novecos.
Eksperti min četras galvenās reasons, kāpēc cilvēki apzināti nevēlas kaut ko zināt:
-
Tas ir viens no psiholoģiskās aizsardzības veidiem, tādējādi cilvēks izvairās no trauksmes, vilšanās un citām negatīvām emocijām.
-
Problēma ar pašpārliecinātību. Cilvēks baidās dzirdēt informāciju un atklāt, ka viņš nav kompetents šajā jautājumā.
-
Cilvēks nevēlas mainīt savus uzskatus, un jaunā informācija var tos satricināt.
-
Cilvēks vēlas rīkoties savās interesēs un tajā pašā laikā neciet no sirdsapziņas mokām, zinot, ka rīkojas nepareizi.
No vienas puses, mūsdienu pasaulē, kur mēs pastāvīgi saskaramies ar informācijas plūsmu, reizēm bezjēdzīgu un apgrūtinošu prātu, šāds «strausa ieradums» pat ir noderīgs. Tomēr bieži gadās, ka cilvēks sāk izvairīties arī no svarīgas informācijas. Piemēram, viņš atsakās no izmeklēšanas, jo «jo vairāk ej pie ārstiem, jo vairāk slimību atrod». Viņš nevēlas izprast savas attiecības, noskaidrot, kas neapmierina viņa partneri: dzīvot neziņā ir vieglāk.
Kas ir pārsteidzoši, «strausa efekts» attīstās jau bērnībā. Čikāgas universitātes zinātnieki veica pētījumu un noskaidroja precīzu vecumu, kad mēs sākam izvairīties no informācijas.
«Bērni 5-6 gadu vecumā joprojām aktīvi meklē informāciju, bet jau sākot no 7-10 gadu vecuma viņi daudz biežāk stratēģiski izvairās no jebkādas izpētes, ja tā izraisa negatīvas emocijas. Un pieaugot, šī tendence pastiprinās,» stāsta doktore Radhika Santhanagopalan.
Pētnieki veica eksperimentu starp bērniem no 5 līdz 10 gadiem. Katram bērnam lūdza parādīt savas mīļākās un nemīļākās konfektes, bet pēc tam jautāja, vai viņš vēlas redzēt video, kāpēc šīs konfektes ir kaitīgas zobiem.
Interesanti, ka jaunāka vecuma bērni patiesi vēlējās noskatīties video par konfekšu kaitīgumu. Tajā pašā laikā vecāki bērni atteicās no video skatīšanās, lai gan uz informāciju par nemīļo konfekšu kaitīgumu attiecās ar ziņkārību.
Šāds «strausa efekts» izskaidrojams ar to, ka cilvēki ir tendēti izmantot nenoteiktību savā labā.
«Mēs vēlamies rīkoties savās interesēs, bet tajā pašā laikā ļoti rūpējamies par to, lai izskatītos labi apkārtējo acīs,» skaidro doktore Santhanagopalan. «Nezināšana dod cilvēkam brīvību rīkoties morālos jautājumos, ļaujot sasniegt mērķus.»
Tādējādi citā eksperimentā bērniem piedāvāja divus konteinerus ar uzlīmēm — vienu viņam, otru viņa draugam. Bija redzams, ka pirmajā konteinerā ir vairāk uzlīmju nekā otrajā, bet par uzlīmju skaitu netika ziņots. Bērnam tika piedāvāts izvēlēties, kuru konteineru dot draugam, un kuru atstāt sev. Pirms tam dalībniekiem jautāja, vai viņi vēlas uzzināt, cik daudz uzlīmju saņems viņu draugs. Vecāki bērni biežāk izvairījās no šīs informācijas, kas ļāva viņiem izdarīt izvēli bez vainas sajūtas.
«Šis neziņas aizsegs ļāva viņiem rīkoties, balstoties uz savām interesēm, saglabājot ilūziju par taisnīgumu,» skaidro doktore Santhanagopalan.
Kā tikt galā ar «strausa efektu»
Eksperti atzīst: noteiktu negatīvu informāciju izvairīties pat ir noderīgi. Piemēram, ziņas par teroraktiem ar visiem notikuma sīkumiem var negatīvi ietekmēt psiholoģisko stāvokli. Tomēr pārmērīga izvairīšanās bieži noved pie ierobežota domāšanas, kad cilvēks kļūst stūrgalvīgs un šaursprātīgs.
«Pārdomājiet iemeslus, kāpēc jūs ignorējat kādu informāciju. Iespējams, jūs liekat īstermiņa komfortu augstāk par ilgtermiņa labumu. Šādas pārdomas palīdzēs pārvērst nepatīkamu informāciju par noderīgu un vērtīgu,» saka doktore Santhanagopalan.
Atstāt komentāru