Vai rudenī jālieto D vitamīns: atbild imunologs 0 432

Imunologs Alena Pareckā skaidro: jautājums par D vitamīna trūkumu īpaši akūti izvirzās tieši rudenī, jo šajā gadalaikā saulaino dienu kļūst mazāk, un līdz ar to organisms saņem mazāk D vitamīna dabiski. Tāpēc šajā periodā ir jāpastiprina tā uzņemšana no ārējiem avotiem: dažādot uzturu ar produktiem, kas bagāti ar D vitamīnu (zivis, olas, biezpiens, siers, eļļa) vai lietot speciālas piedevas pēc ārsta norādījuma.

Ko D vitamīns dara organismā un imunitātē?

Mikroelementam organismā ir vesela rinda svarīgu funkciju, katra no kurām ietekmē vispārējo veselības stāvokli. Pētījumi apstiprina, ka pietiekams D vitamīna līmenis organismā ir saistīts ar samazinātu risku saslimt ar saaukstēšanos.

• Stiprina kaulus un zobus. Galvenā D vitamīna uzdevums ir palīdzēt uzsūkties kalcijam un fosforam. Pateicoties tiem, kauli aug veselīgi un izturīgi, bet zobi ir pasargāti no kariess.

• Atbalsta muskuļus. Normāls D vitamīna līmenis ir nepieciešams muskuļu spēka un izturības uzturēšanai. Cilvēki ar zemu D vitamīna līmeni bieži sūdzas par muskuļu vājumu un ātru nogurumu.

• Aizsargā sirdi un asinsvadus. D vitamīns piedalās arteriālā spiediena un holesterīna līmeņa regulēšanā, palīdzot uzturēt sirds un asinsvadu sistēmu veselīgu.

• Spēlē lomu imunitātes darbībā. Zinātnieki ir pierādījuši, ka D vitamīna trūkums negatīvi ietekmē organisma aizsardzības spēkus.

• Imūnsistēmas šūnas aktīvi izmanto D vitamīnu savā darbībā, un tā deficīts var padarīt cilvēku neaizsargātu pret vīrusiem un baktērijām. Tāpēc zems D vitamīna līmenis bieži tiek saistīts ar paaugstinātu uzņēmību pret slimībām, īpaši elpceļu infekcijām.

Kā D vitamīns aizsargā no saaukstēšanās?

Pietiekama D vitamīna uzņemšana var patiešām samazināt risku saslimt ar saaukstēšanos un paātrināt atveseļošanos pēc pārslimota vīrusa.

• Imunitāte un šūnu aizsardzība. D vitamīns stimulē katelicidīnu, kas ir antimikrobiālas darbības proteīni, ražošanu. Šie proteīni iznīcina vīrusus un baktērijas, kas iekļūst organismā, samazinot inficēšanās risku.

• Novērš iekaisuma procesus. Saaukstēšanās bieži pavada elpceļu iekaisums. D vitamīns regulē imūno šūnu aktivitāti, samazinot pārmērīgu iekaisumu un paātrinot atveseļošanos.

• Stiprina gļotādu barjeras funkciju. D vitamīna ietekmē uzlabojas elpceļu gļotādas integritāte, radot papildu barjeru patogēno mikroorganismu iekļūšanai.

• Palīdz imūnās aizsardzības šūnām. D vitamīns aktivizē šūnas, kas cīnās ar infekciju izraisītājiem, nodrošinot efektīvu cīņu pret vīrusiem un baktērijām.

Kā vitamīns ietekmē garastāvokli un enerģiju?

Rudenī īpaši svarīgi ir uzturēt labu garastāvokli un augstu enerģijas līmeni, jo tie dabiski samazinās, turklāt pastāv sezonālās depresijas risks.

Vitamīns var palīdzēt arī šajā jomā – tas aktīvi mijiedarbojas ar mūsu garastāvokli un enerģijas bilanci. Zinātniskie pētījumi ir parādījuši, ka zemi D vitamīna līmeņi var izraisīt noguruma, apātijas un pat depresijas sajūtu. Tādējādi optimāla D vitamīna līmeņa uzturēšana pozitīvi ietekmē vispārējo pašsajūtu un dzīves aktivitātes līmeni.

Kādas ir D vitamīna trūkuma briesmas rudenī un ziemā?

Rudens un ziema ir galvenie sezonas, kad ir liela iespēja sastapties ar D vitamīna trūkumu. Saule kļūst mazāk aktīva, un mūsu āda ražo mazāk D vitamīna patstāvīgi. Klāt vēl mazkustīgs dzīvesveids un uzturēšanās slēgtās telpās – un trūkuma risks palielinās daudzkārt. Sekas var būt ļoti jūtamas.

• Augsta uzņēmība pret saaukstēšanās slimībām.

• Garastāvokļa pasliktināšanās un nosliece uz depresiju.

• Ātrs nogurums un pastāvīgs nogurums.

• Problemas ar ādu un matiem.

• Palielināta rahetiķa attīstības iespējamība bērniem un osteoporozes attīstība pieaugušajiem.

Kas ir riska grupā?

Īpaši svarīgi ir adekvāti D vitamīna līmeņi sekojošām cilvēku kategorijām.

• Ziemeļu reģionu iedzīvotāji ar ierobežotu saulaino dienu skaitu.

• Bērni un vecāka gadagājuma cilvēki.

• Cilvēki ar plaušu un imūnsistēmas slimībām.

• Tie, kas pavada daudz laika slēgtās telpās.

Tātad, vai D vitamīns jālieto automātiski?

Lai gan pastāv uzskats, ka D vitamīns ir nepieciešams katram rudenī-ziemā, universāla recepte nav. Pirms uzsākt lietošanu, ir svarīgi veikt analīzes un pārliecināties, ka D vitamīna līmenis patiešām ir pazemināts.

Nekontrolēta augstu D vitamīna devu lietošana var radīt negatīvas sekas – paaugstināts kalcija līmenis asinīs, kas var izraisīt nierakmeņus un sirds ritma traucējumus.

Cik bieži jāveic analīzes uz D vitamīnu un kādi skaitļi tiek uzskatīti par normu?

Ieteicamā D vitamīna līmeņa pārbaudes biežums ir vismaz reizi gadā, vislabāk pavasarī un rudenī. Normas līmeņi atšķiras atkarībā no laboratorijas metodes, bet orientējošās normas robežas izskatās šādi.

• Līdz 20 ng/ml – deficīts.

• No 20 līdz 30 ng/ml – nepietiekamība.

• No 30 līdz 100 ng/ml – optimāls līmenis.

Kā pareizi izvēlēties devu un preparāta formu?

Izvēle ir atkarīga no individuālajiem rādītājiem un vēlmēm. Optimālo devu nosaka individuāli ārsts, ņemot vērā pašreizējo D vitamīna līmeni un organisma vajadzības. Regulāra novērošana pie speciālista ļauj koriģēt devu un gūt maksimālu labumu no piedevu lietošanas.

• Kapsulas: ērts variants pieaugušajiem, satur precīzu devu.

• Pilieni: piemēroti maziem bērniem un cilvēkiem, kuriem ir grūti norīt tabletes.

• Izsmidzinātāji: ērts formāts pat steigā, ātra D vitamīna uzsūkšanās.

Kāpēc nedrīkst pašam izrakstīt vitamīnus?

Pašizrakstīšana zāļu un piedevu lietošanai bez analīžu veikšanas ir kļuvusi par diezgan izplatītu parādību pēdējā laikā, taču tas nav droši. Katrs organisms ir unikāls, un reakcija uz konkrētu preparātu var ļoti atšķirties dažādiem cilvēkiem. Pat ja zāles ir palīdzējušas kādam citam, tas negarantē pozitīvu efektu tieši jums. Nepareizi izvēlēts līdzeklis var nodarīt nopietnu kaitējumu veselībai, izraisīt alerģiju, blakusparādības vai pat novest pie smagām sekām.

Tikai profesionāls ārsts, kam ir analīžu rezultāti un pilnīga pacienta veselības stāvokļa aina, var pareizi novērtēt situāciju un izvēlēties optimālu ārstēšanu. Analīzes palīdz atklāt patieso slimības cēloni, apstiprināt nepieciešamību lietot konkrētus medikamentus un kontrolēt organisma reakciju uz terapiju.

Tāpēc pašārstēšanās bez speciālista konsultācijas un iepriekšējas izmeklēšanas tālu ne vienmēr ir pamatota un nes ievērojamus riskus.