Pieci cerību sniedzoši atklājumi 2025. gadā, kas maina pieeju diagnostikai un ārstēšanai Alcheimera slimības.
Zinātnieki sniedz cerību: jauni dati par diagnostiku, profilaksi un ārstēšanu demences jomā atver reālas perspektīvas miljoniem cilvēku. Stāstām par galvenajiem gada atklājumiem, kas jau maina pieeju Alcheimera slimībai.
Neskatoties uz biedējo statistiku (risks attīstīt demenci pēc 55 gadiem tiek novērtēts 42 %), medicīnas zinātne veic ievērojamus soļus uz priekšu. Eksperti apgalvo, ka apmēram puse demences gadījumu (60-80 % no tiem ir Alcheimera slimība) var tikt novērsti, ja tiek novērsti riska faktori, un inovācijas diagnostikā un terapijā iedvesmo pārliecību par nākotni.
- gads ir kļuvis īpaši bagāts ar izrāviena atklājumiem par Alcheimera slimību. Piecus viscerīgākos no tiem izcēlis neirobiologs Ričards Sima.
1. Apstiprināta precīza asins analīze Alcheimera slimībai
ASV oficiāli apstiprināta pirmā asins analīze bioloģisko Alcheimera slimības pazīmju noteikšanai — amiloido plāksnīšu un tau-izaugumu. Tās precizitāte pārsniedz 90 %.
Šis vienkāršais un pieejamais tests, atšķirībā no dārgām PET skenēšanām un invazīvām mugurkaula punkcijām, demokratizē diagnostiku, padarot to masveida.
Galvenais biomarķieris jaunajā asins analīzē Alcheimera slimībai ir proteīns p-tau217, kas kalpo kā brīdinājuma zīme gadiem pirms simptomu parādīšanās, rāda pētījumi. Tajā pašā laikā pozitīvs testa rezultāts nenozīmē, ka cilvēkam obligāti ir vai attīstīsies Alcheimera slimība, bet testa dati būs svarīgs faktors, lai saprastu unikālo demences profilu.
2. Dzīvesveida izmaiņas uzlabo kognitīvās funkcijas
Kulminācija daudzu gadu darbu rezultātā bija amerikāņu pētījums US Pointer, kas pierādīja, ka kompleksa iejaukšanās —
ēšanas paradumu korekcija,
fiziskās aktivitātes,
kognitīvās apmācības,
veselības kontrole —
ievērojami uzlabo smadzeņu rādītājus cilvēkiem no riska grupas attiecībā uz Alcheimera slimību. Svarīgi, ka vislielākais efekts tika novērots strukturētā programmā. Tas pierāda, ka, samazinot riska faktorus, var ne tikai novērst slimību, bet arī uzlabot kognitīvo veselību.
Tāpat pētījums, kas publicēts augustā, parādīja, ka vislielāko labumu no Vidusjūras diētas ievērošanas gūst cilvēki, kuriem ir augstāks ģenētiskais risks attīstīt Alcheimera slimību, jo viņiem ir gēns APOE4.
3. Saistība starp iekaisuma lomu un demences attīstības risku
Pētījumi ir pārsnieguši amiloido plāksnīšu izpēti. Jauns pētījums parādīja, ka hronisks iekaisums un imūnsistēmas traucējumi ir galvenie riska faktori ne tikai Alcheimera slimības, bet arī citu neirodeģeneratīvo slimību, piemēram, Parkinsona slimības, attīstībā.
Tas atver jaunu virzienu terapijā — imūnmodulāciju, proti, meklējot veidus, kā ietekmēt patoloģisko imūnsistēmas aktivitāti smadzenēs.
4. Vakcīnas saistītas ar demences attīstības riska samazināšanu
Lieli pētījumi, kuros piedalījās simtiem tūkstošu cilvēku, parādīja, ka parastās vakcīnas ir saistītas ar demences attīstības riska samazināšanu. Vienā no pētījumiem, kas publicēts žurnālā Nature, tika konstatēts, ka vakcīna pret jostas rozi samazināja demences attīstības risku par 20 % septiņu gadu periodā.
Vēl viens pētījums, kurā piedalījās vairāk nekā 430 tūkstoši pieaugušo, parādīja, ka vakcīnas pret jostas rozi, kā arī pret elpceļu sincitiālo vīrusu (RSV), bija saistītas ar demences attīstības riska samazināšanu.
Zinātnieki piedāvā divus skaidrojumus: vai nu vakcīnas novērš infekcijas, kas pašas par sevi palielina demences risku, vai arī tieši labvēlīgi ietekmē imūnsistēmas apmācību.
Atstāt komentāru