Sāpes sānos skrienot, zināmas arī kā sānu kolikas vai tranzitoriālas sāpes sānos, ir izplatīta problēma. Biežāk tā rodas sakarā ar vēdera dobuma kairinājumu, saites, kas atbalsta iekšējos orgānus, vai asinsritmes traucējumiem diafragmā.
Skriešanas laikā tiek aktivizēta elpošanas sistēmas darbība, palielinās slodze uz diafragmu un vēdera muskuļiem, kas var izraisīt to spazmu. Īpaši bieži tas notiek cilvēkiem, kuri nepietiekami trenē ķermeņa muskuļus, nepareizi apgūst pareizo elpošanas tehniku un strauji palielina slodzi. Cilvēkiem ar paaugstinātu vēdera orgānu mobilitāti un vājinātām saistaudiem (piemēram, sievietēm ar augstu saistaudi elastību) sāpes sānos sastopamas biežāk.
Sāpes labajā pusē bieži saistītas ar vēnu sastrēgumiem aknās, kas rodas sakarā ar asins pārdali fiziskās aktivitātes laikā. Sāpes kreisajā pusē var būt saistītas ar asins pārdali liesā un kuņģa pārslodzi. Skrējējiem ar paaugstinātu jutīgumu iekšējo orgānu nervu galu pretī (piemēram, cilvēkiem ar nervu sistēmas kairinājuma sindromu) sāpes sānos izpaužas biežāk un intensīvāk.
Profilakse ietver ķermeņa muskuļu stiprināšanu, apzinātas elpošanas apmācību (piemēram, diafragmas elpošanas metodi) un slodžu pareizu sadalījumu. Turklāt ir svarīgi uzmanīt uzturu pirms treniņa: liekais ogļhidrātu un šķidruma daudzums kuņģī var provocēt pārmērīgu iekšējo vēdera orgānu kustību un izraisīt diskomfortu.
Lai tikt galā ar sāpēm sānos skrienot, var samazināt tempu vai pāriet uz soli, kas samazinās slodzi uz diafragmu un ļaus atjaunot elpošanu. Dziļi un ritmiski ieelpojot caur degunu un lēni izelpojot caur muti palīdzēs atslābināt muskuļus. Masāža sāpīgajā zonā, viegla piespiediena un berzēšana arī var atvieglināt spazmu. Svarīgi uzmanīt uz izkāpi: ķermeņa noliekumi uz priekšu var pastiprināt slodzi uz vēdera muskuļiem. Ieteicams izvairīties no blīvas pārtikas uzņemšanas 1,5–2 stundas pirms treniņa, jo pārtikas sagremošanas process slodzes laikā var provocēt sāpes.
Dažos gadījumos ir vērts konsultēties ar ārstu. Tas ir nepieciešams, ja sāpes rodas regulāri un nav saistītas ar fizisko aktivitāti, pavada nelabums, vemšana, reibonis vai augsta temperatūra, nepāriet miera laikā vai kļūst asas un intensīvas. Līdzīgi simptomi var norādīt uz aknu, žultspūšļa, aizkuņģa dziedzera vai citu vēdera orgānu slimībām.
"Ja sāpes sānos parādās pārāk bieži, var pagaidu aizstāt skriešanu ar citiem fiziskas aktivitātes veidiem. Peldēšana palīdz stiprināt sirds un asinsvadu sistēmu bez trieciena slodzes uz iekšējiem vēdera orgāniem. Velosipēdēšana nodrošina kardio slodzi ar mazāku diafragmas iesaistīšanos. Spēka treniņi un joga uzlabo pozu, elpošanu un ķermeņa kopējo izturību", – stāstīja Dmitrijs Pavlovs, ārsts rehabilitācijas un sporta medicīnas jomā.
Atstāt komentāru