Ar vairāk nekā 1 800 darbiniekiem Lietuvā, Latvijā un Lielbritānijā, Civinity ir viena no lielākajām ēku apkalpošanas grupām Baltijas valstīs.
Civinity dibinātājs Дейвидас Яцка — viens no PropTech (nekustamā īpašuma tehnoloģiju) ekosistēmas izstrādātājiem Baltijas valstīs — pastāstīja par ēku pārvaldības nākotni, ziņo The Baltic Times.
— Nākotnes mājas, nešaubīgi, kļūs gudrākas. Bet vai tas tiešām nozīmēs lielāku cilvēku komfortu vai tikai plašāku kontroli un atkarību no sistēmām un mājokļu administratori?
— Es uzskatu, ka galvenais princips šeit ir ļoti vienkāršs: tehnoloģijām jākalpo cilvēkiem. Ja citās jomās vēl var diskutēt par to, vai tehnoloģijas cilvēkiem dod vairāk kontroli vai, gluži pretēji, to atņem, tad ēku jomā atbilde ir diezgan acīmredzama. Tehnoloģijas ēku pārvaldībai tiek izstrādātas, lai cilvēkiem nevajadzētu pastāvīgi kontrolēt un paši risināt sarežģītus tehniskus jautājumus.
Piemēram, ja sistēma reāllaikā uzrauga ēkas inženiertehnisko sistēmu stāvokli un novērtē riskus, tā var nekavējoties reaģēt — piemēram, automātiski pārtraukt ūdens padevi tūlīt pēc noplūdes konstatēšanas. Cilvēks šo problēmu pamanītu daudz vēlāk.
Tas pats attiecas uz enerģijas patēriņu, apkuri un ēku apkopi. Nākotnes mājas optimizēs resursus, samazinās atkritumus un novērsīs problēmas vēl pirms iedzīvotāji tās pamanīs. Cilvēkiem vairs nebūs jāizprot sarežģītas sistēmas — tāpat kā mums lielākajai daļai šodien nav jāzina, kā darbojas internets vai elektrotīkls.
Tāpēc gan vienkāršas, gan sarežģītas tehnoloģijas ēku jomā netiek radītas, lai atņemtu cilvēkiem kontroli, bet lai palīdzētu vadīt procesus efektīvāk, nekā to fiziski var izdarīt cilvēks.
— Vai pastāv iespēja, ka līdz 2100. gadam māju apsaimniekotāji vairs nebūs nepieciešami? Vai viņus aizstās mākslīgā intelekta platformas, algoritmi un roboti?
— Domāju, līdz 2100. gadam tehnoloģijas pārņems daudzas funkcijas, tomēr tas nenozīmē apsaimniekotāju izzušanu. Drīzāk — viņu loma būtiski mainīsies.
Ēkas ir viena no sarežģītākajām pilsētas infrastruktūras daļām, jo tās apvieno fiziku, inženieriju, enerģētiku, tehnoloģijas un cilvēku uzvedību. Daudzas kļūmes tiks novērstas vēl pirms cilvēki tās pamanīs, un roboti uzņemsies nozīmīgu daļu fiziskā darba.
Tomēr pat tādā pasaulē paliks svarīgi jautājumi: kas izstrādā un uztur šīs sistēmas, kas garantē to drošību, kas risina nestandarta situācijas, kas sazinās ar klientiem un kas uzņemas atbildību, ja kaut kas pārstāj darboties?
— Iztēlosimies nākotni: kā izskatīsies parasta māja 2100. gadā? Vai ikdienišķas problēmas, piemēram, nosvilušas spuldzes, aizsērējusi kanalizācija vai apkopju kavēšanās, kļūs par pagātnes liecību, jo mākslīgais intelekts un roboti novērsīs traucējumus vēl pirms tie parādās?
— Es domāju, 2100. gadā mājas daudz vairāk līdzināsies dzīvām sistēmām nekā mūsdienu ēkas. Liela daļa infrastruktūras darbosies gandrīz nemanāmi — ēkas pašas uzraudzīs savu stāvokli, prognozēs kļūmes un novērsīs noteiktas problēmas vēl pirms cilvēki tās pamanīs.
Tāpēc tādas problēmas kā nosvilušas spuldzes, ūdens noplūdes vai kanalizācijas aizsprostojumi, visticamāk, kļūs daudz retākas. Sistēmas, visticamāk, spēs savlaicīgi atklāt daudzas šādas situācijas, automātiski pasūtīt remontu vai pat pašas uzsākt risinājumus. Liela daļa tehniskās apkopes un vides pārvaldības, iespējams, tiks veikta ar robotu palīdzību.
Tomēr es nedomāju, ka pastāvēs „ideālas” ēkas, kurās nekas nekad nesabojājas. Jo vairāk tehnoloģiju, jo sarežģītākas kļūst pašas sistēmas. Tāpēc galvenais nākotnes uzdevums nebūs tikai traucējumu novēršana, bet arī spēja pārvaldīt ārkārtīgi sarežģītu tehnoloģisko infrastruktūru un garantēt tās drošību.
