Šīs sistēmas spēj autonomi koordinēt savas darbības, iekļūt kopienās un efektīvi veidot konsensu, teikts pētījumā.
Mākslīgais intelekts nav tikai čatboti. Saskaņā ar jaunu pētījumu mākslīgais intelekts var būt arī dezinformācijas avots, raksta «Focus».
Zinātnieki pētīja, cik plaši mākslīgais intelekts — proti, lielie valodu modeļi un autonomi aģenti — tiek izmantots, lai manipulētu ar sabiedrības viedokli. Pētnieki norāda uz konkrētu apdraudējumu — mākslīgā intelekta “bariem”: autonomu MI rīku apvienojumiem, kas var masveidā imitēt īstus cilvēkus sociālajos tīklos.
Pēc zinātnieku teiktā, pieejamie dati liecina, ka organizēta manipulācija sociālajos tīklos ir izplatījusies no 28 valstīm 2017. gadā līdz 70 valstīm šobrīd.
Gadījumi, kuros MI palīdz izplatīt dezinformāciju vēlēšanās dažās valstīs, liecina, ka demokrātiskās institūcijas jau atrodas šāda veida manipulāciju apdraudējumā, kas, pēc zinātnieku domām, kļūst arvien izsmalcinātāks.
Šīs sistēmas spēj autonomi koordinēt savas darbības, iekļūt kopienās un efektīvi veidot konsensu, teikts pētījumā.
Šāda veida iejaukšanās regulējums rada sarežģītus jautājumus, piemēram, vai šādus mākslīgā intelekta botus var uzskatīt par vārda brīvības izpausmi.
Neatkarīgi no tā, kāds būs ar mākslīgā intelekta palīdzību izplatītās dezinformācijas rezultāts, ir skaidrs, ka ceļš uz to tika bruģēts jau pirms daudziem gadiem.
