Bronzas laikmetā mājlopi varēja būt saikne starp savvaļas dzīvniekiem un cilvēkiem.
Bronzas laikmeta mēru, kas skāra Eirāziju ceturtā un trešā tūkstošgades p.m.ē. pārejā, iespējams, pārnēsāja ne blusas, kā vēlākos laikos, bet aitas.
Zinātnieki nonāca pie šāda secinājuma, atklājot senā mēra izraisītāja — baktērijas Yersinia pestis — DNS mājas aitas atliekuos, kas atrasta Arkaimā – apmetnē, kas pastāvēja bronzas laikmetā Urālu dienvidos. DNS izdevās izolēt no dzīvnieka zoba – agrāk līdzīgas pēdas bija konstatētas tikai cilvēku atlieku materiālā.
Ģenētiskā analīze parādīja, ka aita bija inficēta ar to pašu slimības izraisītāja tipu, kas tūkstošiem gadu atpakaļ skāra cilvēkus Eirāzijā. Tomēr bronzas laikmeta mēra celmi atšķīrās no tiem, kas izraisīja viduslaiku pandēmiju — slaveno «Melnā nāve». Šiem celmiem trūka gēna, kas ļautu baktērijai izdzīvot blusās. Šī apstākļa dēļ pētījuma autori apšaubīja klasisko infekcijas pārnešanas shēmu «grauzējs — blusa — cilvēks».
Šis jaunatklājums ļauj pieņemt, ka bronzas laikmetā mājlopi varēja būt saikne starp savvaļas dzīvniekiem un cilvēkiem. Toreiz gani gāja ar aitām, govīm un zirgiem plašās ganībās, kur tie regulāri nonāca saskarē ar grauzējiem, putniem un mirušu dzīvnieku līķiem. Šādos apstākļos inficēšanās varēja notikt caur ūdeni, dzīvnieku atliekām vai tiešu kontaktu ar savvaļas pārstāvjiem.
Tajā pašā laikā, zinātniekuprāt, paši mājlopi nebija baktēriju pastāvīgā «dzīvesvieta» — šo lomu joprojām pildīja savvaļas grauzēji, kas spēj ilgi nēsāt patogēnus dabiskajās populācijās.
Pētījumi mūsdienu dabiskajos mēra perēkļos rāda, ka aitas var inficēties ar mēri no suslikiem, un pēc tam pārnest infekciju uz cilvēkiem.
<iframe width="560" height="315" src="https://www.youtube.com/embed/nUQEV9MvQuQ?si=Brh9DFHvs0SLChf1" title="YouTube video player" frameborder="0" allow="accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share" referrerpolicy="strict-origin-when-cross-origin" allowfullscreen></iframe>
