Izmantojot NASA kosmiskā aparāta datus, uz Mēness atklāts jauns, milzīgs krāteris, kura diametrs sasniedz 225 metrus.
Planetologs Marks Robinsons analizēja Mēness virsmas attēlus, ko regulāri iegūst NASA kosmiskais aparāts «Lunar Reconnaissance Orbiter». Šīs analīzes rezultātā viņš attēlos atklāja iepriekš nezināmu krāteri. Tā diametrs ir 225 metri, kas pārsniedz divu futbola laukumu platumu. Aprēķini liecina, ka šāda izmēra krāteri uz Mēness veidojas aptuveni reizi 139 gados, raksta «Focus».
Pēc Robinsona teiktā, jaunais krāteris radies liela asteroīda trieciena rezultātā 2024. gada aprīlī vai maijā. Aprēķini, kas balstīti uz citām Mēness virsmas īpatnībām, rāda, ka aptuveni 225 metru diametra krāteri uz Mēness parādās reizi 139 gados.
Viens no pirmajiem jaunajiem krāteriem, ko pēc misijas sākuma 2009. gadā atklāja «Lunar Reconnaissance Orbiter», bija 70 metrus plats. Robinsons norāda, ka cerējis NASA zondes datos atrast vismaz 100 metru platu krāteri, taču atklātais izrādījās vairāk nekā divreiz lielāks.
Pēc planētologa teiktā, jaunais krāteris izveidojies robežzonā starp stipri krāterētu reljefu un plašu Mēness jūru, kas radusies no uz virsmas izplūdušas un vēlāk sacietējušas lavas.
Krātera dziļums ir aptuveni 43 metri, kas liecina par ļoti spēcīgu asteroīda triecienu. Stāvās krātera malas norāda, ka tas veidojies cietā materiālā, piemēram, sacietējušā lavā. Tomēr krātera forma ir nedaudz izstiepta, kas liecina, ka Mēness garoza šajā vietā nav pilnīgi viendabīga, norāda Robinsons.
Ap krāteri redzami spoži akmeņu un putekļu izmeši, kas trieciena brīdī izsviesti visos virzienos. Tie stiepjas simtiem metru ap krāteri, bet trieciena sekas novērojamas pat līdz 120 kilometru attālumā.
Tas var radīt riskus nākotnes Mēness bāzēm. Asteroīdu triecienu laikā izsviestie iežu fragmenti var sasniegt dzīvojamos moduļus ar lielu ātrumu pat no ievērojama attāluma.
Robinsons norāda, ka Mēness bāzes jāprojektē tā, lai tās izturētu sadursmes ar iežu fragmentiem, kas var pārvietoties ar ātrumu līdz 1 km/s.
