Šausminošs «melnais lietus» nolijis Irānas galvaspilsētā pēc tam, kad ASV un Izraēlas gaisa uzlidojumi Irānas naftas infrastruktūrai atmosfērā izsvieda toksisku dūmu mākoņus. Zinātnieki brīdina par tā ietekmi uz cilvēku veselību.
Pagājušajā nedēļā Teherānas iedzīvotāji saskārās ar sakarsušām ēkām, automašīnām un ielām, kā arī toksisku gaisu, kas kairina plaušas, un dedzinošu sajūtu acīs pēc ASV un Izraēlas uzlidojumiem Irānas naftas infrastruktūrai, raksta «Focus».
Pēc uzbrukumiem atmosfērā nonāca milzīgi indīgu dūmu mākoņi, kas vēlāk nokrita uz zemes kā «melnais lietus». Situācija bija tik nopietna, ka starptautiskās veselības institūcijas, tostarp PVO, brīdināja par sabiedrības veselības riskiem.
Pētnieki norāda, ka biezas melnu dūmu kolonnas novērotas arī citos Tuvo Austrumu reģionos. Ja situācija turpinās saasināties, «melnais lietus» var apdraudēt ne tikai Irānas iedzīvotājus.
Eksperti uzsver, ka sekas veselībai var būt gan tūlītējas, gan ilgtermiņa, jo saskare ar šiem toksiskajiem nokrišņiem rada nopietnus riskus.
Jāatzīmē, ka kopš uzlidojumu sākuma 28. februārī Irānā apstiprināti vismaz četri uzbrukumi naftas pārstrādes rūpnīcām Teherānas apkārtnē. Pilsētā dzīvo aptuveni 10 miljoni cilvēku, bet vēl miljoni — apkārtējos reģionos. Iedzīvotāji ziņoja par blīvu smogu un gaisa piesārņojumu, kas, pēc viņu teiktā, «aizsedz sauli» un rada spēcīgu deguma smaku.
Eksperti norāda, ka atmosfērā nonākušā piesārņojuma apjoms var būt bezprecedenta un rada nopietnus draudus cilvēku veselībai. Readingas Universitātes zinātniskais darbinieks dr. Akšejs Deorass sacīja, ka straujš gaisa piesārņojuma pieaugums galvenokārt koncentrēts Teherānas apkārtnē, kur atrodas naftas pārstrādes rūpnīcas.
Pētnieki skaidro, ka «melnais lietus» ir sarunvalodas apzīmējums nokrišņiem ar augstu piesārņojošo vielu koncentrāciju, kuru dēļ tie kļūst tumši vai melni. Parasti lietus izskalo piesārņotājus no gaisa, taču šī parādība rodas, kad liels daudzums sodrēju, pelnu un ķīmisku vielu sajaucas ar atmosfērā esošo mitrumu un pēc tam nokrīt uz zemes.
Dr. Deorass norādīja, ka lietus lāses darbojas kā sīki «savācēji», kas absorbē gaisā esošās daļiņas. Tāpēc Teherānas iedzīvotāji novēroja parādību, ko raksturo kā «melno lietu». Iespējams, ka daļa piesārņojuma nogulsnējās arī bez nokrišņiem.
Ir zināms, ka «melnais lietus» var rasties pēc ugunsgrēkiem naftas pārstrādes rūpnīcās vai naftas laukos, kā arī to var izraisīt vulkānu izvirdumi, meža ugunsgrēki un rūpnieciskais piesārņojums.
Saskaņā ar Karnegija–Mellona Universitātes profesoru Pīteru Adamsu, naftas dedzināšana rada polisikliskos aromātiskos ogļūdeņražus (PAO), kā arī toksiskus gāzu izmešus, tostarp slāpekļa oksīdus un sēra dioksīdu.
Eksperti uzskata, ka «melnais lietus» var būt ārkārtīgi bīstams un skābs, izraisot ķīmiskus ādas apdegumus un nopietnus plaušu bojājumus. Sīkās sodrēju daļiņas var iekļūt dziļi plaušās un nonākt asinīs, izraisot smagas elpošanas un sirds problēmas vai pat priekšlaicīgu nāvi.
