SLS izveide apvīta ar skandāliem.
SLS raķeti, ar kuru amerikāņu astronautiem bija paredzēts doties uz Mēnesi, atgrieza no palaišanas laukuma angārā. Savukārt ekipāžu atbrīvoja no pirmslidojuma karantīnas: starts uz Mēnesi, plānots marta sākumā, oficiāli atcelts.
Visu laiku lielāko un jaudīgāko raķeti pasaulē nemitīgi vajā tehniskas problēmas. Sākotnēji lidojums uz Mēnesi bija plānots februāra sākumā, taču ģenerālmēģinājuma laikā 2. februārī tika atklāta ūdeņraža noplūde (tas tiek izmantots kā kurināmais). Līdzīga kļūme parādījās jau 2022. gadā, gatavojoties misijai «Artemis I» — tad kuģis «Orion» aplidoja Mēnesi bez ekipāžas. Tomēr SLS raķetes veidotāji acīmredzot atkārto tās pašas kļūdas.
Bija cerība, ka pirmo reizi 54 gadu laikā cilvēki atkal dosies pie Zemes pavadoņa 8.–11. martā: kārtējais izmēģinājums 19. februārī noritēja veiksmīgi. Taču jau 21. februārī inženieri atklāja problēmas ar saspiestā hēlija padevi — tas izspiež šķidro ūdeņradi un skābekli dzinējos.
NASA ziņo, ka «ātra sagatavošana ļauj NASA potenciāli saglabāt aprīļa palaišanas laika logu» (uz Mēnesi var doties reizi mēnesī — citādi ceļš turp ir pārāk ilgs), taču šāds miglains un nedrošs formulējums liek domāt, ka, visticamāk, raķeti remontēs tuvāk maijam.
Īlona Maska «SpaceX» un Džefa Bezosa «Blue Origin pieredze rāda, ka šobrīd ir iespējams no nulles izstrādāt un uzbūvēt pilnīgi jaunu raķeti, piebāztu ar modernām tehnoloģijām. Turklāt tā izrādās nozarei salīdzinoši lēta.
Bet SLS raķete ir cita — to saukt par jaunumu var tikai ar lielu piepūli. «Boeing» nolēma neradīt riteni no jauna, bet vienkārši paņēma «Space Shuttle» sistēmu un no tās noņēma pašus šatlus. Ūdeņraža tvertne, galvenie dzinēji un cietā kurināmā pastiprinātāji palika tie paši. Vienīgi RS-25 dzinējus pārvietoja no šatla uz tvertni — tā tapa klasiskā raķete. Viss vecs un dārgs — katra palaišana tiek lēsta četru miljardu dolāru vērtībā.
Visas tehnoloģijas ir daudzreiz pārbaudītas, principiāli neko jaunu radīt nevajadzēja. Tomēr no izstrādes sākuma līdz pirmajam reālam lidojumam pagāja 11 gadi, un to laikā NASA iztērēja 23,8 miljardus dolāru. Līdz šim amerikāņu kosmiskā aģentūra tikai raķetes un palaišanas kompleksa izveidei bija atvēlējusi 31,6 miljardus dolāru. Kuģis «Orion, ar kuru cilvēki dosies uz Mēnesi, izmaksāja vēl 16 miljardus dolāru. Kopā NASA Mēness transporta izveidei bija iztērējusi 47,6 miljardus dolāru.
Tas nav vienkārši milzīgs naudas apjoms, bet arī vairākas reizes pārsniegts plānotais budžets. 2011. gadā NASA vadība gaidīja, ka raķete ar kuģi būs gatava 2017. gadā un to izveidei būs nepieciešami 18 miljardu dolāru.
Gadu ilga aizkavēšanās un izšķērdētie līdzekļi — viss tas ļoti līdzinās tam, kas ilgstoši notika «Roskosmos». Izrādās, ne tikai Krievijā resursus var tērēt neefektīvi.
Nav pārsteigums, ka SLS izveide apvīta ar skandāliem. NASA ģenerālinskpektora biroja ziņojumos norādīts uz reālo izdevumu maskēšanu un neefektīvu vadību, bet kongresmeņus apsūdz lobēšanā līgumpartneru interesēs. Tā dēļ pat radās alternatīva raķetes nosaukuma atšifrējuma interpretācija: nevis Space Launch System («sistēma palaišanai kosmosā»), bet Senate Launch System, kas norāda uz senatoru un citu amatpersonu bagātināšanos kā galveno projekta mērķi.
Un gadījums ar SLS nav vienīgais piemērs, kad birokrātija uzvar saprātu. Nesen NASA publicēja izmeklēšanas rezultātus par incidentu ar «Boeing» kuģi «Starliner», dēļ kura astronauti Bačs Vilmors un Sunita Viljamsa iestrēga SKS un tur pavadīja deviņus mēnešus, nevis desmit dienas. 312 lappušu publikācijā teikts, ka birokrātijas un vēlmes iegūt otru, blakus Īlona Maska «SpaceX», cilvēku piegādātāju uz SKS dēļ NASA ignorēja iespējamos riskus. Jaunais aģentūras vadītājs Džareds Aizekmens piebilda, ka NASA atstāja iepirkumu procesu pašplūsmā un nepietiekami iesaistījās kosmosa kuģa izstrādes gaitā.
Kamēr nākamās paaudzes privātie uzņēmumi pārsteidz ar tehnoloģijām un sasniegumiem, NASA, kā anekdotē minētā pele, raud, saduras, bet turpina košļāt kaktusu. Tikai kaktusa lomā atkal nonāk «Boeing», kas aprij miljardus dolāru. Tāpat, starp citu, privāts uzņēmums, kas ar aģentūras ir sadarbojies jau kosmonautikas pirmsākumos.
Pēc šādas neatlaidības līgumu izvēlē pat parādās zināma loģika sazvērestību teoriju atbalstītāju pozīcijai, kuri apgalvo, ka cilvēki nekad nav lidojuši uz Mēnesi, ka kosmosa nav un visa šī NASA, «Roskosmos» un citu līdzīgu organizāciju darbība ir tikai novēršanas manevrs un budžeta dalīšana. Cerēsim, ka vismaz maijā «Orion» ekipāža atspēkos šo apgalvojumu un cilvēce spers vēl vienu soli kosmosā.
<iframe width="560" height="315" src="https://www.youtube.com/embed/9-e-jBwbXYk?si=E5uCb5Xv8GHemZ58" title="YouTube video player" frameborder="0" allow="accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share" referrerpolicy="strict-origin-when-cross-origin" allowfullscreen></iframe>
