Latvijas Universitātes (LU) pētnieki šovasar dosies vairāk nekā mēnesi ilgā ekspedīcijā uz Grenlandi, lai pētītu salas ziemeļrietumos esošo Kanākas ledus kupola izvadledājus, aģentūra LETA uzzināja augstskolā.
Ekspedīcijas laikā ģeologi plāno izpētīt ledāju iekšējo struktūru, temperatūru un tajos esošā ūdens daudzumu, lai labāk izprastu klimata pārmaiņu ietekmi uz ledāju nākotni. Pētījumos ar ģeoradaru noteiks ledus biezumu, tilpumu un kušanas zonas. Šāda veida mērījumi šajā Grenlandes reģionā līdz šim veikti ļoti ierobežoti.
Pētnieki uz pētāmajām teritorijām nokļūs ar laivām, bet tālāk pārvietosies kājām, uz katra ledāja izveidojot nometni.
Latvijas zinātnieki Grenlandē strādā jau desmit gadus. Uzkrātā pieredze liecina, ka tieši salas perifērijas ledāji ir īpaši jutīgi pret klimata pārmaiņām. To kušana būtiski ietekmē jūras līmeņa celšanos un saldūdens resursus, tomēr šie ledāji joprojām ir nepietiekami izpētīti, kas apgrūtina precīzu nākotnes prognožu veidošanu.
LU Ģeoloģijas nodaļas asociētais profesors Kristaps Lamsters norāda, ka zinātnieku modeļi arvien biežāk brīdina par iespējamu neatgriezenisku punktu - ja globālā temperatūra pieaugs par trim līdz četriem grādiem salīdzinājumā ar pirmsindustriālo laikmetu, Grenlandes ledus vairogs ilgtermiņā varētu zaudēt lielāko daļu ledus. Tas būtiski ietekmētu pasaules okeāna līmeni.
Pētnieks arī norāda, ka pēdējā laikā Grenlande nonākusi ģeopolitisko diskusiju centrā, tomēr, viņaprāt, pastāv risks, ka tas novērš uzmanību no būtiskākā - straujajām klimata pārmaiņām un ledāju kušanas. Militārus drošības draudus ekspedīcijas dalībnieki pašlaik nesaskata.
LU pētnieku ekspedīcija uz Grenlandi notiks šovasar, savukārt pētījums kopumā ilgs līdz 2028. gadam, un palīdzēs precizēt prognozes par jūras līmeņa celšanos un Grenlandes ledus vairoga stabilitāti nākotnē.
