Jaunais starptautiskas astronomu grupas darbs veltīts interesantam atklājumam — Zemei līdzīgai planētai ar līdzīgu masu un izmēru un orbitālajiem parametriem. Iespējams, var sacīt, ka atrasts Zemes dvīnis.
Viena bēda — vidēji tur ir aukstāks nekā uz Marsa.
Atklājums balstīts uz arhīva datu analīzi no kosmiskā Keplera teleskopa (misija K2), kas reģistrēja tranzītu — zvaigznes spožuma samazināšanos, ko izraisīja eksoplanētas aiziešana tai priekšā. Orbītas periods, kurš ilga Zemes gadu, ļāva notikumu reģistrēt tikai vienreiz, kas pagaidām atstāj objektu HD 137010 b kā eksoplanētas kandidātu.
Eksoplanēta HD 137010 b riņķo ap zvaigzni, kas līdzīga Saulei (K klases pundurzvaigzne), taču ir vēsāka un blāvāka. Tādēļ planētas saņemtās enerģijas daudzums ir būtiski mazāks nekā uz Zemes, kas padara tās klimatu potenciāli ārkārtīgi aukstu. Aprēķini rāda, ka vidējā virsmas temperatūra var nokrist zem −68 °C, kas ir zemāka nekā Marsa vidējā temperatūra (−65 °C).
Sniega planēta atrodas gandrīz uz tās zvaigznes apdzīvojamās zonas malas — tā atrodas aptuveni 146 gaismas gadu attālumā no mums. Saskaņā ar Keplera savāktajiem datiem, planēta šķērsoja savas zvaigznes disku 10 stundas, kas ir tikai par trim stundām mazāk, nekā Zemei būtu nepieciešams, lai šķērsotu Saules disku.
Balstoties uz teleskopa datiem, tika aprēķināta HD 137010 b orbīta un masa, kas izrādījās nedaudz lielāka par Zemi. Tā ir reta veiksme — atklāt Zemei līdzīgu planētu tālā orbītā, nevis tuvu centrālās zvaigznes nāvējošajam karstumam.
Piebildīsim, vidējā Zemes temperatūra bez atmosfēras un siltumnīcefekta gāzēm būtu aptuveni −18 °C. Arī tas nav dzīvībai ērts variants. Attālās pasaules atmosfēras esamība palielina iespējamību, ka tur var rasties bioloģiska dzīvība, balstīta uz ūdeni — tāda vai līdzīga Zemes dzīvībai.
