600 Krievijas satelītu metīs izaicinājumu Maskam, kam jau ir 7000 iekārtu 0 97

Valsts kosmosa korporācijas vadītājs Dmitrijs Bakanovs paziņoja, ka līdz 2027. gadam Krievija izvietos zemo orbītu grupējumu no vairāk nekā 300 satelītiem, kas paredzēti platjoslas piekļuves internetam nodrošināšanai pēc «Starlink» sistēmas principa. Pēc viņa teiktā, zemes termināļu sērijveida ražošana pieslēgšanai šai sistēmai sāksies jau 2026. gadā.

«Ir ļoti svarīgi nodrošināt sakarus visos reģionos, kurus nepārklāj zemes sakaru tīkli,» sacīja viņš Pirmā kanāla ēterā. Arī «Roskosmos» vadītājs stāstīja par citiem Krievijas kosmosa izstrādājumiem, tostarp par satelītu, kas fotografē Zemi no kosmosa, un iegūtie dati pēc tam tiek izmantoti digitālo karšu izveidei, ko, piemēram, izmanto bezpilota iekārtu darbā.

Līdzīgus paziņojumus Dmitrijs Bakanovs bija izteicis arī agrāk.

2025. gada septembrī viņš sacīja, ka Krievija palaidīs savu analogu satelītu sistēmai «Starlink» «divu tuvāko gadu laikā». Toreiz viņš apgalvoja, ka zemo orbītu grupējums no trīs simtiem iekārtu pirmajā posmā tiks izvērsts līdz 2025. gada beigām, tomēr tas nenotika. «Mums no šī gada decembra tas tiek izvērsts 300 iekārtu apjomā — tas ir pirmais posms, un 900 iekārtu — otrais posms,» tā tajā laikā sacīja Bakanovs.

Par Krievijas analoga «Starlink» izveidi Kremļa paziņoja vēl 2018. gadā. Projekts ieguva nosaukumu «Sfera» un paredzēja satelītu grupējuma veidošanu no 600 iekārtām, kas bija domātas, lai nodrošinātu valsti ar internetu un telefonsakariem. Tomēr pēc tam, kad Vladimirs Putins sāka karu Ukrainā un tika ieviestas sankcijas, projekta īstenošana tika izjaukta.

Uzņēmuma «SpaceX» «Starlink» sistēma, ko izveidojis Īlona Maska uzņēmums, orbītā jau skaita vairāk nekā 7000 satelītu un tiek aktīvi izmantota Ukrainā, lai nodrošinātu sakarus bruņotajiem spēkiem un civilai infrastruktūrai. Decembra beigās aģentūra «Associated Press», atsaucoties uz NATO valstu izlūkdatiem, ziņoja, ka Krievija izstrādā ieročus «zonālās darbības» «Starlink» satelītu ietekmēšanai, kas var radīt draudus arī citām orbitālajām grupām.

Tajā pašā laikā pati Krievija turpina zaudēt pozīcijas pasaules kosmosa tirgū. Pēc vicepremjera Denisa Manturova datiem, 2025. gadā KF veica tikai 17 startus, kamēr ASV — 181, bet Ķīna — 91. Tādējādi Krievijas palaišanu skaits otro gadu pēc kārtas paliek zemākajā līmenī kopš 1961. gada, kad Jurijs Gagarins veica pirmo lidojumu kosmosā.