Lidojums melnajā caurumā iespējams: zinātnieki zina, kā atklāt līdz šim nezināmu fiziku 0 122

Kādi fizikas procesi notiek melnajā caurumā? Fiziķiem ir daudz teoriju šajā jautājumā; tostarp tiek pieļauts, ka melnajā caurumā var atklāt līdz šim nezināmu fiziku. Melnie caurumi absorbē visu matēriju un pat gaismu, tāpēc, iekļūstot melnajā caurumā, nav iespējams atgriezties. Zinātnieki var novērot dažus melno caurumu fizikas procesus ar kosmiskajiem un Zemes teleskopiem, taču novērot melno caurumu fiziku no tuvuma nav iespējams. Pētījuma autori, kura rezultāti publicēti žurnālā «iScience», cer, ka šī situācija drīzumā mainīsies. Viņi piedāvā nosūtīt uz melno caurumu unikālu misiju, kura varētu iegūt ārkārtīgi vērtīgus datus un tos pārsūtīt, pirms pazūd melnā cauruma dzīlēs, raksta «Popular Mechanics».

Fiziķi piedāvā nosūtīt kosmisko zondi, kas sver dažus gramus, uz tuvāko melno caurumu, lai veiktu mērījumus, kas palīdzētu labāk izprast fundamentālus fizikas jautājumus. Piemēram, kā Einšteina relativitātes teorija uzvedas ekstrēmos apstākļos un vai melnajiem caurumiem patiešām ir tā robeža, kuru pārsniedzot nav iespējams atgriezties parastajā telpā. Interesanti arī noskaidrot, vai melnajā caurumā notiek kādi līdz šim nezināmi fizikālie procesi. Šai kosmiskajai zondei būtu jāpagūst nosūtīt datus uz Zemi, pirms tā pazūd melnā cauruma dzīlēs.

Taču šai potenciālajai misijai jāpārvar daudzi šķēršļi, tostarp augstas izmaksas, lidojuma ilgums, kā arī tas, ka pagaidām nav atbilstošu tehnoloģiju un nav atklāts ļoti tuvs melnais caurums.

Neskatoties uz šīm šķēršļiem, fiziķi uzskata, ka nākamo 20–30 gadu laikā var rasties piemēroti apstākļi šādas misijas uzsākšanai. Pēc zinātnieku teiktā, tagad tas var šķist kā fantastikas filmas sižets, taču tās pašas gravitācijas viļņus (laika‑telpas viļņojums, ko izraisījusi masu objektu kustība kosmosā) prognozēja Alberts Einšteins 1916. gadā, bet tos atklāja tikai 2015. gadā. Tas nozīmē, ka šķietami neiespējamas idejas tomēr var tikt realizētas.

Fiziķi piedāvā nosūtīt uz melno caurumu sīku kosmisko aparātu kancelejas saspraudes lielumā, taču aprīkotu ar miniatūrām, augstas precizitātes zinātniskajām ierīcēm. Tam kustībai jāizmanto nevis tradicionālā raķešdegviela, bet gaisma. Tā kā aparāts būs ļoti viegls, to varēs paātrināt līdz lielai gaismas ātruma daļai, kas teorētiski ļautu sasniegt tuvāko melno caurumu cilvēka dzīves laikā.

Šāds aparāts būtu jāaprīko ar gaismas buru, kas izmantotu gaismas spiedienu kustībai, tāpat kā jahtu buras izmanto vēju. Līdzīgas gaismas buras jau pastāv un tiek pilnveidotas.

Zinātnieki uzskata, ka lidojuma laiks līdz melnajam caurumam varētu aizņemt aptuveni 100 gadus, taču vēl jāizstrādā nepieciešamās tehnoloģijas misijas īstenošanai.

Vēl nopietnāks uzdevums var būt atrast melno caurumu, kuru šis aparāts spētu sasniegt 100 gadu laikā. Zondei būtu jāorientējas uz melno caurumu, kas atrodas tikai 20–25 gaismas gadu attālumā no Zemes. Taču tuvākais zināmais melnais caurums atrodas 1560 gaismas gadu attālumā. Fiziķi uzskata, ka nākamo 5–10 gadu laikā, pateicoties datiem no jaunajiem teleskopiem, tiks atklāts tuvāks melnais caurums.

Фокус