Japānas zinātnieki aizliedz sarunāties ar autovadītājiem 0 96

Sarunas braukšanas laikā jau sen tiek uzskatītas par nopietnu uzmanības novēršanas iemeslu, tomēr precīzie mehānismi, ar kuriem tās iejaucas redzes apstrādes agrīnākajos posmos, joprojām ir vāji saprotami. Agrāk tika parādīts, ka kognitīvā slodze var palēnināt bremzēšanu un samazināt apziņu par situāciju, bet joprojām bija neskaidrs, vai saruna ietekmē acu kustību pamatprocesus, kas notiek pirms jebkuras fiziskas reakcijas.

Tagad Fudžitas Veselības universitātes zinātnieki parādīja, ka sarunas rada pietiekamu kognitīvo slodzi, lai palēninātu galvenās acu reakcijas, no kurām atkarīga tūlītēja satiksmes situācijas vizuālā novērtēšana. Rakstā, publicētā žurnālā PLOS ONE, tika izsekots, kā saruna maina skatiena kustību laika raksturojumu. Tas ir īpaši svarīgi, jo aptuveni 90% informācijas, kas nepieciešama braukšanai, tiek saņemta caur redzi. Jebkādas aizkavēšanas acu kustību uzsākšanā vai pabeigšanā var novest pie bīstamību vēlākas atpazīšanas, mazāk precīza ceļa pārskata un motoro reakciju aizkavēšanās.

Lai izpētītu šo jautājumu, pētnieki iesaistīja 30 brīvprātīgos, kuri veica uzdevumus ātrām acu kustībām no centra uz perifēriju trīs režīmos: sarunājoties, tikai klausoties un bez papildu uzdevuma. Dalībniekiem bija jāpārvirza skatiens uz perifēro mērķi, kas parādījās vienā no astoņiem virzieniem, cik ātri un precīzi vien iespējams. Sarunu režīmā viņi atbildēja uz vispārējiem un biogrāfiskiem jautājumiem, pielāgotiem no Vekslera intelekta skalas, kā arī uz speciāli sagatavotiem uzdevumiem. Klausīšanās režīmā dalībnieki klausījās fragmentus no japāņu romāna «Es — kaķis».

Gandrīz visiem dalībniekiem sarunas izraisīja stabilas aizkavēšanās trijos galvenajos parametros: reakcijas laikā (acu kustības sākums), skatiena pārvietošanās laikā līdz mērķim un skatiena stabilizācijas laikā uz mērķi. Ne klausīšanās režīmā, ne kontrolrežīmā šādi efekti netika novēroti — tas liecina, ka tieši runāšanas nepieciešamība un atbilžu meklēšana būtiski ietekmē skatiena vadības sistēmas. Lai gan šīs aizkavēšanās šķiet minimālas, pie stūres tās var summēties, palēninot bīstamību atklāšanu un aizkavējot aizsargreakciju uzsākšanu. Pat saruna brīvroku režīmā var radīt kognitīvo slodzi, kas traucē neironu procesus, kas ierosina un vada acu kustības. Tā kā autovadītājiem bieži ir jāpārorientē skatiens uz gājējiem, priekšmetiem un ceļa šķēršļiem, šādas aizkavēšanās uzsver sarunu riskus situācijās ar augstu vizuālo slodzi.

Pētnieki uzsver: saruna nav vienīgais un galvenais reakcijas samazināšanas faktors. Braukšanas kvalitāti ietekmē daudzi kognitīvie un perceptuālie procesi, tostarp uzmanības izkliede un konkurence starp vienlaicīgiem uzdevumiem. Tomēr darbs rāda, ka saruna iejaucas jau agrīnajā, prekognitīvajā redzes apstrādes stadijā — vēl pirms atpazīšanas un lēmumu pieņemšanas — tādējādi spēj nemanāmi pasliktināt braukšanu tā, ka paši autovadītāji to neapzinās.