ASV kardiologi nosaukuši naudu par kritisku riska faktoru 0 115

Kā parādījis jauns pētījums Maijo klīnikā (Rošestera, Minesotas štats, ASV), pastāvīgi uztraukumi par naudu var ietekmēt sirdi ne mazāk kā tradicionālie sirds un asinsvadu slimību riska faktori.

Zinātnieki norāda, ka tieši finansiālas problēmas un pārtikas trūkums visvairāk saistīti ar paātrinātu sirds novecošanu - par to viņi ziņoja žurnālā «Mayo Clinic Proceedings».

Pētnieki konstatēja, ka, baidoties par finansēm un trūkstot pārtikai, sirds noveco aptuveni tāpat kā ierasto riska faktoru – cukura diabēta, hipertensijas vai pārciesta infarkta - dēļ. Pēc pētnieku teiktā, paātrināta sirds novecošana palielina iespējamību saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām un priekšlaicīgu nāvi.

Pētījumā zinātnieki analizēja «sirds» vecumu vairāk nekā 280 000 pacientu Maijo klīnikā, kuri saņēma ārstēšanu no 2018. līdz 2023. gadam. Tam viņi izmantoja EKG ar mākslīgā intelekta elementiem, lai noteiktu, cik ļoti katra cilvēka sirds stāvoklis apsteidz vai atbilst viņa hronoloģiskajam vecumam. Pēc tam iegūtos datus salīdzināja ar aptauju atbildēm, kurās tika vērtēti veselības sociālie faktori – stresa līmenis, fiziskā aktivitāte, sociālais atbalsts, dzīves apstākļi, finanšu grūtības, problēmas ar piekļuvi pārtikai, transports, uztura īpatnības un izglītība.

Kopumā noskaidrojās, ka tieši sociālie apstākļi vistiešāk ietekmē to, cik ātri noveco sirds un asinsvadu sistēma – pat spēcīgāk nekā ierastie medicīniskie riska faktori. No šiem apstākļiem visizteiktāk sirds novecošanu veicināja finanšu problēmas un pārtikas trūkums. Darba autori secināja, ka tādi sociālie faktori kā naudas grūtības, slikti dzīves apstākļi un zema fiziskā aktivitāte var kalpot par svarīgiem sirds un asinsvadu slimību izraisītas nāves riska rādītājiem – neatpaliekot, bet dažkārt pat pārspējot tradicionālos riska faktorus.

Pēc pētījuma datiem, finanšu grūtības palielina priekšlaicīgas nāves iespējamību par 60 %, nepastāvīgs mājoklis – par 18 %, savukārt pārciests infarkts palielina risku par 10 %, bet smēķēšana – par 27 %.