Marss ir vecāks par Zemi par 60 000 000 gadu, un tas varēja radīt dzīvību uz mūsu planētas 0 3515

Dzīvība uz Zemes varēja rasties nevis uz mūsu planētas, bet tikt atnesta no Marsa ar meteorītiem. Pie šāda secinājuma nonākuši pētnieki, analizējot datus par Saules sistēmas agrīno vēsturi, apstākļiem uz senā Marsa un pirmo organismu parādīšanās laiku uz Zemes. Par to ziņo portāls «The Conversation».

Marss izveidojās aptuveni pirms 4,6 miljardiem gadu, bet Zeme — aptuveni pirms 4,54 miljardiem gadu. Pirmajos simtos miljonu gadu abas planētas bija izkusušas, taču pēc tam sāka atdzist. Pēc mūsdienu uzskatiem, uz agrīnā Marsa bija blīva atmosfēra un šķidrs ūdens — upes, ezeri un, iespējams, okeāni. Tas darīja to potenciāli piemērotu dzīvības rašanās vietai, salīdzināmu ar agrīno Zemi.

Situācija uz Zemes sarežģījās tāpēc, ka aptuveni pirms 4,51 miljarda gadu notika milzīga sadursme ar protoplanētu Teju, kā rezultātā izveidojās Mēness. Pēc zinātnieku domām, šis notikums pilnībā izkausēja planētas virsmu, un, ja dzīvība tajā brīdī jau pastāvēja, tā, visticamāk, nebija spējusi izdzīvot. Marss, atšķirībā no Zemes, tādu globālu katastrofu nav piedzīvojis, tāpēc hipotētiskā agrīnā dzīvība tur varēja attīstīties netraucēti.

Interese par Zemes dzīvības Marsa izcelsmi pastiprinājās pēc nesenajiem vērtējumiem par pēdējā universālā visu dzīvo organismu kopīgā priekšteča — LUCA — vecumu. Saskaņā ar rekonstrukcijām, tas pastāvēja aptuveni pirms 4,2 miljardiem gadu, tātad tikai 290 miljonus gadu pēc Mēness izveidošanās. Tas nozīmē, ka dzīvība uz Zemes radās un paspēja attīstīties salīdzinoši īsā ģeoloģiskā laikā.

«Marsa hipotēzes» piekritēji pieļauj, ka mikroorganismi varēja nonākt uz Zemes ar meteorītiem, kas atdalījušies no Marsa virsmas, un nostiprināties šeit, kad apstākļi kļuva labvēlīgi. Tomēr šāds scenārijs prasa, lai dzīvība izdzīvotu vairākas ekstremālas stadijas: spēcīgu triecienu, izmešanu kosmosā, ilgstošu radiācijas iedarbību un pēc tam iekļūšanu Zemes atmosfērā un krišanu uz virsmas.

LUCA ģenētiskie dati liecina, ka tas bija pielāgots karstām un agresīvām vidēm, piemēram, hidrotermālajiem avotiem, taču nav atrastas pielāgošanās pazīmes kosmosa apstākļiem. Eksperimenti un modelēšana rāda, ka starpplanētu telpā izdzīvot spēj tikai ārkārtīgi izturīgi mikroorganismi, piemēram, sporas veidojošie, un pat tad tikai, ja tie ir pasargāti liela meteorīta iekšienē.

Lielākā daļa speciālistu uzskata, ka, lai gan ideja par dzīvības pārceļošanu no Marsa uz Zemi nav pretrunā ar fizikas un ķīmijas likumiem, tā ir mazāk ticama nekā dzīvības patstāvīga rašanās uz mūsu planētas. Pēc viņu domām, daži simti miljonu gadu ir pilnīgi pietiekami, lai sarežģīti ķīmiskie procesi uz agrīnās Zemes novestu pie pirmo dzīvības formu parādīšanās.