Medicīniskie eksperimenti ar embrijiem: kas aiz tiem slēpjas 0 105

Starptautiskai zinātnieku komandai pagājušā gada beigās izdevās laboratorijas apstākļos izaudzēt dzemdes gļotādu. Pēc viņu domām, tas var palīdzēt labāk izprast mazpētītās cilvēku grūtniecības agrīnās stadijas un traucējumus, kas spēj novest pie aborta un citām veselības problēmām. Eksperimentu laikā agrīnie cilvēka embriji, iegūti pēc ārpusķermeņa apaugļošanas procedūras, veiksmīgi pieķērās izveidotajai mākslīgajai gļotādai. Pēc tam tie sāka sintezēt svarīgas vielas, tostarp hormonu, kas atbild par otrās svītras parādīšanos grūtniecības testā.

Pateicoties šādai metodei, pētnieki savā veidā «uzklausīja» ķīmisko dialogu starp embriju un dzemdes gļotādu — procesu, kas notiek piestiprināšanās brīdī un embrija barošanās sākumā pirmajās grūtniecības nedēļās. Implantācija sākas aptuveni septītajā dienā pēc apaugļošanas – tajā brīdī embrijs pieķeras pie dzemdes sienas un iekļūst tās audos. Tā ir viena no galvenajām grūtniecības stadijām, tomēr tā joprojām ir nepietiekami izpētīta sakarā ar tiešas novērošanas grūtībām. Lielākā daļa mūsdienu zināšanu balstās uz datiem, kas iegūti histerektomiju laikā, kas veiktas agrīnās grūtniecības stadijās vairāk nekā pirms piecdesmit gadiem.

Lai izveidotu mākslīgo dzemdes gļotādu, komanda izmantoja dzemdes audu paraugus, paņemtus no veselām sievietēm, kuras brīvprātīgi piekrita biopsijai. No šiem audiem tika izdalītas divu veidu šūnas: stromālās, kas atbild par gļotādas balsta struktūru, un epiteliālās, kas veido tās virsmas slāni. Stromālās šūnas ievietoja bioloģiski sadalāmā hidrogēlā, un virs tā uzklāja epiteliālās šūnas. Iegūto modeli pētnieki pārbaudīja ar donoru embrijiem agrīnā attīstības stadijā, kas iegūti ar ārpusķermeņa apaugļošanu. Žurnālā «Cell» viņi ziņoja, ka mikroskopiskas šūnu struktūras veiksmīgi pieķērās un iekļuva mākslīgajā gļotādā, kā tas notiek dabiskos apstākļos. Pēc implantācijas embriji sāka aktīvi izdalīt cilvēka horiona gonadotropīnu (hCG) — hormonu, ko nosaka grūtniecības testi, kā arī citas vielas, kas saistītas ar tās attīstību.

Šīs tehnoloģijas izmantošana ļāva novērot embriju attīstību 14 dienas pēc apaugļošanas — maksimālajā termiņā, ko atļauj šādi pētījumi. Šajā laikā embrijiem veidojās specializētas šūnas, kā arī šūnas, kas piedalās placentas veidošanā. Lai sīkāk izprastu notiekošos procesus, zinātnieki izpētīja embriju pieķeršanās vietas pie mākslīgās dzemdes gļotādas un analizēja molekulāros signālus, ar kuriem apmainījās embrijs un audi. Šie signāli spēlē izšķirošu lomu grūtniecības sākumā un tās turpmākajā veiksmīgā norisē.

Nākamajos darba posmos pētnieki plāno noskaidrot, kādi procesi noris pēc implantācijas, kad sākas placentas veidošanās. Tieši šajā stadijā, pēc speciālistu domām, rodas ievērojama daļa smagu grūtniecības komplikāciju. Vienā no eksperimentiem zinātnieki ar ķīmiskas vielas palīdzību apzināti bloķēja konkrētu signālu ceļu starp embriju un dzemdes gļotādu. Rezultātā audos, no kuriem attīstās placenta, parādījās izteiktas novirzes, kas apliecināja metodes piemērotību pētījumiem par starpšūnu signālu pārraides traucējumu sekām.