Vieni pētnieki meklēja citplanētiešu tehnoloģiju pazīmes starpzvaigžņu komētā 3I/ATLAS un konstatēja deviņus dīvainus «notikumus». Citi savukārt pētīja tās negravitācijas paātrinājumu, kas ļāva precīzāk noteikt šī objekta izmēru.
Laikā, kad starpzvaigžņu komēta 3I/ATLAS atradās vistuvāk Zemei, projekta Breakthrough Listen zinātnieki meklēja tā dēvētās tehnosignatūras — iespējamas pazīmes, ka citplanētieši varētu raidīt mākslīgus signālus. Tikmēr cita zinātnieku grupa analizēja 3I/ATLAS negravitācijas paātrinājumu, proti, paātrinājumu, ko neizraisa tikai gravitācijas mijiedarbība ar citiem Saules sistēmas objektiem, un ieguva datus par šīs starpzvaigžņu komētas izmēru. Abi pētījumi publicēti preprintu serverī arXiv, raksta IFLScience.
Atgādinām, ka astronomi 2025. gada 1. jūlijā pirmo reizi atklāja līdz šim tikai trešo zināmo starpzvaigžņu objektu Saules sistēmā, kam piešķirts nosaukums 3I/ATLAS. Zinātnieki pieļāva, ka tā ir komēta, kas Saules sistēmā ieradusies no citas mūsu galaktikas daļas.
Parādījās arī pieņēmumi, ka 3I/ATLAS varētu būt citplanētiešu kosmosa kuģis, tomēr lielākā daļa datu liecina, ka tas ir dabisks objekts — komēta no citas zvaigžņu sistēmas. Neskatoties uz to, laikā, kad komēta atradās vistuvāk Zemei — aptuveni 270 miljonu kilometru attālumā 19. decembrī — Breakthrough Listen projekta zinātnieki nolēma drošības pēc pārbaudīt, vai šim starpzvaigžņu objektam nav pazīmju, kas varētu liecināt par citplanētiešu tehnoloģijām.
Pētījuma rezultāti liecina, ka 3I/ATLAS pārsvarā uzrāda tipiskas komētas īpašības. Pašlaik nav pierādījumu, ka tas būtu citplanētiešu kosmosa kuģis vai ka tas sūtītu mākslīgus signālus. Tomēr zinātnieki norāda, ka nepieciešami papildu novērojumi, lai pilnībā izslēgtu šādu iespēju. Līdz šim nav konstatēti nepārprotami citplanētiešu signāli, taču astronomi identificējuši deviņus neparastus «notikumus», kas prasa padziļinātu izpēti ar radioteleskopu palīdzību, lai noskaidrotu, vai šie radiosignāli saistīti ar dabiskajiem procesiem uz komētas.
Tikmēr cita pētnieku grupa centās noteikt starpzvaigžņu komētas 3I/ATLAS izmēru, analizējot tās negravitācijas paātrinājumu. Lai gan šāda paātrinājuma klātbūtne dažkārt varētu šķist līdzīga mākslīga dzinēja darbībai, šajā gadījumā tam ir dabisks skaidrojums.
Komētai pietuvojoties Saulei, paaugstināta temperatūra izraisa vielu izmešanu no tās virsmas, kas savukārt var radīt negravitācijas paātrinājumu. Šī paātrinājuma mērījumi kopā ar masas zuduma ātruma noteikšanu ļauj izdarīt secinājumus par objekta izmēru.
Izmantojot gan Zemes teleskopu datus, gan kosmisko aparātu novērojumus, astronomi secināja, ka starpzvaigžņu komētas 3I/ATLAS kodola izmērs ir līdzīgs Saules sistēmas komētu kodolu izmēriem. Pēc zinātnieku aplēsēm tā diametrs ir no aptuveni 820 līdz 1050 metriem.
