Dati ir publiski pieejami, un tos jau tagad var izmantot pilsētu plānošanai un attīstības monitorēšanai.
Minhenes Tehniskās universitātes (TUM) pētnieki prezentējuši «GlobalBuildingAtlas» – pirmo pasaulē detalizēto trīsdimensiju karti visām ēkām uz planētas. Projekts aptver burtiski visu apbūvēto Zemes virsmu, un to jau dēvē par nozīmīgu instrumentu klimata pētījumiem un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanai. Jaunie dati ļauj precīzāk modelēt urbanizācijas procesus, infrastruktūras attīstību un dabas katastrofu risku pārvaldību, līdz ar to padarot pilsētas izturīgākas un pieejamākas dzīvošanai.
Cik kopumā uz Zemes ir ēku, un kā tās izskatās trīs dimensijās? Uz šo jautājumu atbildēja komanda profesora Sjaosjana Džu vadībā, kurš vada Zemes novērošanas datu zinātnes katedru TUM. Projekts tika īstenots ar «ERC Starting Grant» atbalstu – lielu Eiropas zinātnes grantu, kas piešķirts jaunu pētījumu uzsākšanai. Rezultātā radās «GlobalBuildingAtlas», kas ietver 2,75 miljardus ēku modeļu. Komplektā iekļauti visi būvju veidi, kas fiksēti satelītattēlos 2019. gadā. Tas padara to par pilnīgāko globālo katalogu šāda veida datu jomā. Salīdzinājumam, lielākais no iepriekšējiem pasaules datu kopumiem saturēja apmēram 1,7 miljardus ēku.
Atlass izceļas ne tikai ar mērogu, bet arī detalizāciju. Modeļu telpiskā izšķirtspēja ir 3×3 metri, kas aptuveni 30 reizes precīzāk nekā līdzvērtīgām globālām bāzēm. Citiem vārdiem sakot, dati ļauj daudz precīzāk redzēt reālo apbūves apjomu, nevis tikai tās kontūras uz kartes.
Tajā pašā laikā 97 procenti no visām ēkām, tas ir aptuveni 2,68 miljardi objektu, ir attēloti LoD1 formātā. Tas ir vienkāršots trīsdimensiju detalizācijas līmenis, kas atspoguļo ēkas pamatformu un tās augstumu. Šādi modeļi neparāda arhitektoniskas detaļas, taču tie viegli mērogojami un piemēroti aprēķiniem. Tos var izmantot pilsētas struktūras analīzei, apbūves apjomu novērtēšanai un infrastruktūras plānošanai. Nozīmīga atšķirība starp «GlobalBuildingAtlas» un iepriekšējiem projektiem ir arī ģeogrāfija. Tajā iekļauti reģioni, kas bieži palika kā «baltie plankumi» globālajās kartēs, tostarp Āfrikas, Dienvidamerikas valstis un lauku apvidi.
Kā uzsver profesors Džu, trīsdimensiju informācija par ēkām sniedz daudz precīzāku priekšstatu par urbanizāciju un dzīves līmeni nekā ierastās divdimensiju kartes. «Ar 3D modeļu palīdzību mēs redzam ne tikai apbūves laukumu, bet arī katras ēkas apjomu. Tas ļauj daudz precīzāk spriest par dzīves apstākļiem,» viņš norāda.
Projekta ietvaros pētnieki piedāvāja arī jaunu globālu rādītāju - ēku apjomu uz vienu cilvēku. Šis rādītājs atspoguļo kopējo dzīvojamās un infrastruktūras apbūves masu attiecībā pret iedzīvotāju skaitu. Būtībā tas palīdz saskatīt sociālās un ekonomiskās atšķirības starp reģioniem, kas ne vienmēr ir pamanāmas uz parastajām kartēm. Pēc Džu teiktā, šāds indikators var padarīt pilsētas iekļaujošākas un noturīgākas pret nākotnes izaicinājumiem.
«GlobalBuildingAtlas» dati ir publiski pieejami, un tos jau tagad var izmantot pilsētu plānošanai un attīstības monitorēšanai. Tie ļauj precīzāk noteikt, kur trūkst mājokļu, skolų vai medicīnas iestāžu, un pieņemt mērķtiecīgus lēmumus pārapdzīvotos un sociāli neaizsargātos rajonos.
Ne mazāk svarīga ir šo datu loma, pielāgojoties klimata pārmaiņām. Trīsdimensiju informācija par apbūvi uzlabo enerģijas patēriņa un oglekļa dioksīda izmešu modeļus, kā arī palīdz plānot zaļo infrastruktūru. Turklāt tā būtiski vienkāršo risku novērtēšanu dabas katastrofu gadījumos. Potenciālos zaudējumus no plūdiem vai zemestrīcēm var analizēt ātrāk un precīzāk, balstoties uz reāliem ēku apjomiem, nevis abstraktām kontūrām.
Interese par projektu jau pārsniedz akadēmisko vidi. Piemēram, Vācijas aviācijas un kosmosa centrs (DLR) pēta «GlobalBuildingAtlas» izmantošanas iespējas starptautiskās iniciatīvas «Starptautiskā hartija: kosmoss un lielas katastrofas» ietvaros, kas izmanto satelīta datus ārkārtas situāciju reaģēšanai visā pasaulē.
Minhenes Tehniskā universitāte cer, ka «GlobalBuildingAtlas» kļūs par bāzes instrumentu pētniekiem, pilsētu varām un starptautiskām organizācijām, palīdzot pieņemt pamatotākus lēmumus strauji mainīgā pasaulē.
<iframe width="560" height="315" src="https://www.youtube.com/embed/9n3vwWq6BCY?si=absJwmbfIkpueNRi" title="YouTube video player" frameborder="0" allow="accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share" referrerpolicy="strict-origin-when-cross-origin" allowfullscreen></iframe>
