Zinātnieki atklājuši, ka gadalaiki uz Zemes rada dīvainu anomāliju: tā ietekmē visu dzīvo 0 63

Zinātnieki no kosmosa vēroja gadalaiku maiņu uz mūsu planētas un atklāja, ka pavasaris, vasara, ziema un rudens ir pārsteidzoši nesinhronizēti. Tas, ka divas vietas atrodas vienā puslodē, līdzīgā augstumā vai vienos platuma grādos, negarantē, ka tās vienlaikus piedzīvos vienādas sezonālas pārmaiņas, atzina zinātnieki. Pētījums publicēts žurnālā «Nature», ziņo «ScienceAlert».

Izmantojot 20 gadu garumā savāktus satelīta datus, zinātnieki, pēc viņu vārdiem, izveidoja līdz šim vispilnīgāko Zemes sauszemes ekosistēmu sezonālo pārmaiņu karti. Izrādījās, ka pat reģioni, kas atrodas blakus, var piedzīvot atšķirīgus laika apstākļus un vides nosacījumus, veidojot pavisam atšķirīgas kaimiņos esošas dzīvotnes. Tas līdzinās tam, kā laika joslas var šķirt divas blakus esošas vietas, taču šajā gadījumā robežu nosaka pati daba.

Pēc zinātnieku teiktā, gadalaikus bieži uztver kā vienkāršu ritmu — ziema, pavasaris, vasara, rudens — taču jaunais pētījums rāda, ka dabas kalendārs ir daudz sarežģītāks. Tas ir īpaši svarīgi reģioniem, kur tipiskā lokālā sezonālā cikla forma un termiņi strauji atšķiras atkarībā no reljefa. Tam var būt nopietna ietekme uz šo reģionu organismu ekoloģiju un evolūciju.

Jaunā karte parādīja globālus reģionus, kur sezonālās likumsakarības ir īpaši spēcīgi nesinhronizētas, un šī asinhronitāte bieži tiek novērota bioloģiskās daudzveidības perēkļos. Iespējams, tā nav sakritība. Lielāka laika apstākļu mainība var izraisīt ķēdes reakciju, kas veicina lielāku daudzveidību dzīvotņu ietvaros. Piemēram, ja dabas resursi divās blakus esošās dzīvotnēs kļūst pieejami dažādos gadalaikos, tas var ietekmēt katras vietas floras un faunas ekoloģiju un evolūciju.

Tas pat var nozīmēt, ka suga vienā vietā sasniedz savu reproduktīvo sezonu agrāk vai vēlāk nekā tā pati suga blakus esošajā vietā, kas traucē krustošanos. Daudzu paaudžu laikā tas var novest pie divu pilnīgi atšķirīgu sugu evolūcijas.

Viena no intriģējošajām likumsakarībām, ko atklāja zinātnieki, ir tā, ka piecos Vidusjūras tipa reģionos uz Zemes — ar mērenu, mitru ziemu un karstu, sausu vasaru — tika novēroti mežu augšanas cikli, kuru maksimums iestājās apmēram par diviem mēnešiem vēlāk nekā citās ekosistēmās. Šī neatbilstība tika novērota arī tādās vietās kā Kalifornija, Čīle, Dienvidāfrika, Dienvidaustrālija. Jaunā karte arī parāda atšķirības augu ziedēšanas laikā un lauksaimniecības kultūru gatavībā ražas novākšanai.

Šodien daudzi vides prognožu modeļi balstās uz vienkāršām Zemes sezonu shēmām, taču, ja mēs patiešām vēlamies saprast, kā klimata krīze ietekmēs mūsu planētu, ir jāņem vērā vietu atšķirības, pat ja tās atrodas blakus viena otrai, norādīja zinātnieki. Pētnieki uzsvēra, ka klimata modeļi, kas iztiek ar vispārējiem pieņēmumiem par sezonām, neaptver visu mūsu planētas milzīgo daudzveidību.

Фокус