Ūdeņradis neglābs mūsu planētu no krīzes, tas to vēl padziļina: ko noskaidrojuši zinātnieki 0 254

Ūdeņradis jau ilgi tiek uzskatīts par iespējamu risinājumu klimata krīzei uz Zemes. Taču, kā rāda žurnālā «Nature» publicēts pētījums, tas arī rada problēmas un spēlē negatīvu lomu globālajā sasilšanā, ziņo «ScienceAlert».

Ūdeņraža izmantošanas atbalstītāji cer, ka nākotnē to varēs ražot un izmantot lielos apjomos transportā un smagajā rūpniecībā, nodrošinot tīru alternatīvu fosilajām degvielām, jo tas rada vienīgi ūdens tvaiku.

Tomēr zinātnieki noskaidrojuši, ka ūdeņradis ir spēlējis savu lomu globālās temperatūras paaugstināšanā uz Zemes, veicinot metāna, spēcīgas siltumnīcefekta gāzes, ilgāku noturēšanos atmosfērā.

Ūdeņraža emisijas pieauga no 1990. līdz 2020. gadam. Tas noveda pie tā, ka ūdeņradis veicināja globālās temperatūras paaugstināšanos par 0,02 grādiem pēc Celsija no kopējā Zemes vidējās temperatūras pieauguma 1,5 grādiem pēc Celsija kopš pirmsindustriālā perioda, kā liecina jauns pētījums.

Zinātnieku vērtējumā ir nepieciešama dziļāka izpratne par globālo ūdeņraža ciklu un tā saistību ar globālo sasilšanu, lai atbalstītu klimatam drošu ilgtspējīgu ūdeņraža ekonomiku.

Pētījums parādīja, ka ūdeņraža emisiju palielināšanās lielākoties ir saistīta ar cilvēka darbību. Šis pieaugums ir saistīts ar metāna emisiju pieaugumu, kas rodas no fosilajām degvielām un lopkopībā. Šīs divas molekulas ir savstarpēji saistītas: metāns, sadaloties atmosfērā, rada ūdeņradi.

Lai gan pats ūdeņradis nav piesārņotājs, tas netieši veicina globālo sasilšanu, absorbējot dabiskos attīrīšanas mehānismus, kas noārda metānu. Šī gāze atmosfērā dzīvo īsāku laiku nekā oglekļa dioksīds.

Zinātnieki norāda, ka, jo vairāk ūdeņraža uzkrājas atmosfērā, jo mazāk tur paliek dabisko attīrīšanas mehānismu. Tāpēc metāns saglabājas ilgāk un tādējādi ilgāk veicina temperatūras paaugstināšanos. Ūdeņraža mijiedarbība ar dabiskajiem attīrītājiem ietekmē arī mākoņu veidošanos un veicina siltumnīcefekta gāzu, piemēram, ozona un stratosfēras ūdens tvaika, veidošanos.

Citi ūdeņraža avoti atmosfērā ir emisijas no rūpnieciskas ūdeņraža ražošanas. Ūdeņradi var iegūt, laižot elektrisko strāvu caur ūdeni, lai šķeltu to ūdeņradī un skābeklī. Taču šodien lielākā daļa ūdeņraža tiek ražota no dabasgāzes vai oglēm, kas noved pie lielām oglekļa dioksīda emisijām. Mērķis ir ražot tīru ūdeņradi lielos apjomos, izmantojot atjaunojamos enerģijas avotus, bet šis process ir dārgs.

Фокус