Zinātnieki sākotnēji uzskatīja, ka ir atklājuši jaunu planētu pie zvaigznes Fomalhauts. Taču vēlāk noskaidrojās, ka tas bijis divu objektu sadursmes rezultāts — process, kas var novest pie planētu rašanās.
Astronomi kļuvuši par lieciniekiem iespaidīgam notikumam ap jauno zvaigzni Fomalhauts. Izrādās, ka pirmo reizi citā zvaigžņu sistēmā ir fiksētas divas sadursmes starp lieliem objektiem. Šādu sadursmju novērojumi var sniegt astronomiem priekšstatu par apstākļiem, kādos pirms 4,6 miljardiem gadu veidojās Zeme un citas planētas. Pētījums publicēts žurnālā Science, raksta Space.
Zvaigzne Fomalhauts atrodas aptuveni 25 gaismas gadu attālumā no Zemes, un tās vecums tiek lēsts ap 440 miljoniem gadu. Tā ir salīdzinoši jauna zvaigzne, ap kuru joprojām notiek planētu sistēmas veidošanās. Salīdzinājumam — Saule pastāv jau aptuveni 4,6 miljardus gadu.
Pēc astronomu aplēsēm jaunas zvaigžņu sistēmas, tādas kā Fomalhauta sistēma, ir vide, kur bieži notiek spēcīgas sadursmes — kosmiskie akmeņi, asteroīdi un lieli planetesimāli saduras savā starpā. Nereti šādas planetesimālu sadursmes veicina planētu un to pavadoņu veidošanos.
2008.gadā astronomi pie zvaigznes Fomalhauts atklāja neparasti spožu objektu. Sākotnēji tika pieņemts, ka tā ir planēta, kurai piešķīra nosaukumu Fomalhauts b. Tomēr vēlāk noskaidrojās, ka tas nav planētas objekts, bet gan drupu mākonis, kas radies pēc planetesimālu sadursmes citā zvaigžņu sistēmā.
Tagad, analizējot Habla kosmiskā teleskopa datus, astronomi atklājuši vēl vienu līdzīgu sadursmi un tai sekojošu putekļu mākoni. Tādējādi pirmo reizi iegūti tieši attēli, kas liecina par šādiem notikumiem citā zvaigžņu sistēmā. Pirmais putekļu mākonis ieguva nosaukumu Fomalhauts cs1, bet otrais — Fomalhauts cs2.
Zinātnieku vērtējumā novērotas divas planetesimālu sadursmes, kuru rezultātā izveidojušies putekļu mākoņi, kas sākuši atstarot zvaigznes gaismu. Tas ļauj daļēji ieskatīties Saules sistēmas pagātnē — laikā, kad pirms vairāk nekā 4 miljardiem gadu tajā veidojās planētas. Līdzīgs process pašlaik norisinās arī Fomalhauta sistēmā.
Lai gan astronomi tieši neredzēja pašas planetesimālu sadursmes, viņi fiksēja šo notikumu sekas.
Zinātnieku aprēķini liecina, ka abās sadursmēs piedalījās kosmiskie objekti, kuru diametrs bija aptuveni 60 kilometru. Tas ir gandrīz četras reizes vairāk nekā asteroīdam, kas pirms 66 miljoniem gadu ietriecās Zemē un izraisīja dinozauru izmiršanu.
Pēc pētnieku aplēsēm ap zvaigzni Fomalhauts varētu pastāvēt aptuveni 300 miljoni objektu, kas līdzīgi tiem, kuri izraisīja cs1 un cs2 sadursmes.
Pētījuma autori uzsver, ka Fomalhauta sistēma ir sava veida dabiska laboratorija planetesimālu uzvedības izpētei sadursmju laikā. Tas savukārt palīdz labāk izprast, no kā šie objekti sastāv un kā tie veidojušies.
<iframe width="560" height="315" src="https://www.youtube.com/embed/hNMRvcUZz0Q?si=Tn4OKzFfU41y3uZB" title="YouTube video player" frameborder="0" allow="accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share" referrerpolicy="strict-origin-when-cross-origin" allowfullscreen></iframe>
