Nesen publicētā pētījumā atklāts, ka Tallinas Doma katedrāles karaliskās kapelas durvis ir vecākās no Igaunijā saglabātajām. Tiek pieņemts, ka tās izgatavotas laika posmā no 1378. līdz 1394. gadam.
Līdz tam par vecākajām uzskatīja Brēmenes torņa durvis Tallinas pilsētas mūrī, kas ir aptuveni par 16 gadiem jaunākas par Doma katedrāles durvīm.
Pēc pētījumu vadītāja, docenta Alara Lēnelaida teiktā, durvis noslēpumainajā nišā Doma katedrāles biezajā akmens mūrī jau sen piesaistīja vēsturnieku uzmanību. Tā kā karaliskās kapelas durvis izskatījās ļoti senas, tika uzsākta to izpēte.
Eksperti izpētīja koku gadskārtu gredzenus, lai noteiktu to vecumu. «Pētījumam durvis izņēma no eņģēm, noslīpēja dēļu galus, nofotografēja tos un, izmantojot makroattēlus, izmērīja gadskārtu gredzenu platumu. Iegūtos datus salīdzināja ar daudziem dendrohronoloģiskajiem materiāliem no Igaunijas un kaimiņvalstīm,» norāda pētījuma vadītājs docents Alars Lēnelaids.
Sākotnēji pētniekiem radās iespaids, ka karaliskās kapelas durvju ailē ielikta veca priedes dēļu durvju kārba, kuru jaunajā vietā apšuva ar ozola dēļiem. Izrādījās, ka pēdējais gadskārtas gredzens priedes dēļos uz vienas durvju puses datēts ar 1291. gadu, bet koksne no otras puses iegūta no ozola, nocirsta pēc 1376. gada.
Tomēr, izpētot durvju konstrukciju un eņģu piestiprināšanas veidu, pētnieki secināja, ka, visticamāk, visas durvis izgatavotas vienlaicīgi.
«Dēļus, iespējams, žāvēja gadu vai divus, tāpēc mēs vienlaikus varējām noteikt arī aptuvenu durvju izgatavošanas periodu. Durvju izgatavošanas laiks savukārt saistīts ar attiecīgā Doma katedrāles mūra posma būvniecības laiku,» sacīja docents Alars Lēnelaids, piebilstot, ka dendrohronoloģija palīdz precizēt sakrālo ēku celtniecības vēsturi.
Doma katedrāles akmens ēka tika iesvētīta 1240. gadā, bet gadsimtu gaitā tai piebūvētas vairākas kapelas.
Otrajā stāvā baznīcas rietumu sienā atrodas neliela telpa, kas līdzinās kapelai ar divām velvēm, kura tika uzbūvēta ne vēlāk kā XIV gadsimta otrajā pusē, tomēr tās precīzs izmantojums šodien nav zināms. Tiek pieņemts, ka tā bija paredzēta pasaulīga valdnieka privātajai kapelai, tāpēc to sauc par karalisko kapelu.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru