Pie Saules sistēmā iebrukušā «citplanētu kuģa» pamanīta noslēpumaina īpašība 0 7195

Hārvarda astrofiziķis Avi Lebs pamanīja jaunu noslēpumainu īpašību starpzvaigžņu objekta 3I/ATLAS. Par to viņš rakstīja savā emuārā platformā Medium.

3I/ATLAS iebruka Saules sistēmā pirms dažiem mēnešiem, un piektdien, 19. decembrī, tas šķērsos 270 miljonu kilometru attālumu no Zemes. Lielākā daļa speciālistu to uzskata par starpzvaigžņu komētu. Avi Lebs neizslēdz, ka objekts ir mākslīgas izcelsmes un pārstāv milzīgu citplanētu kuģi.

Lebs norādīja, ka 3I/ATLAS saglabā izteiktu antiasti — daļiņu plūsmu, vērstu pret Sauli. Pēc viņa domām, tas ir neparasti, jo objekts jau sen ir pārgājis punktu, kur tas bija vistuvāk Saulei. Ņemot vērā jaunā pētījuma datus, kas tiks publicēti žurnālā Astronomy & Astrophysics, varbūtība, ka tāda antiaste parādītos dabiski, ir ārkārtīgi zema.

Saskaņā ar pētījumu jūlijā un augustā tika novērota periodiska 3I/ATLAS antiastes svārstīšanās. Tas liecina, ka tās pamats ir nobīdīts attiecībā pret tā kodola rotācijas ass poliem par mazāk nekā astoņiem grādiem. Pēc Leba domām, tas nozīmē, ka objekta rotācijas ass sakrīt ar tā kustības virzienu, un pēc periheļa šķērsošanas viena no tā pusēm vienmēr ir vērsta pret Sauli, bet otra — vienmēr no tās.

Starp citiem 3I/ATLAS neparastajiem raksturlielumiem Lebs min, ka tā trajektorija iet gandrīz tajā pašā plaknē, kur planētu orbītas ap Sauli. Turklāt 2025. gada jūlijā un augustā objektam parādījās antiaste. Komētām tas nav reti, un parasti to skaidro ar optisku ilūziju, kas rodas komētas pozīcijas izmaiņu dēļ attiecībā pret Zemi. Tomēr Lebs uzskata, ka 3I/ATLAS gadījumā vielas plūsma patiešām ir mainījusi virzienu.

Astrofiziķis pieļauj, ka 3I/ATLAS virzās uz Jupitera pusi. Pēc viņa aprēķiniem, pēc lidojuma gar Sauli trajektorija mainījās un tagad iet šīs planētas tā dēvētās Hilla sfēras robežās. Tieši šādā attālumā kuģim būtu jāatrodas, lai palaistu satelītu, kuram būtu jāpaliek Jupitera orbītā.

Avi Lebs ir Galileo projekta vadītājs, Hārvarda universitātes Melno caurumu izpētes iniciatīvas dibinātājdirektors un Teorijas un skaitļošanas institūta direktors Hārvarda–Smitsona astronomijas centrā. Agrāk viņš vadīja Hārvarda universitātes Astronomijas katedru.