Ražošanā leģendārās markas tika iesaistīti Kazahstāna un Ķīna.
Motocikls «Ural» — leģenda krievu, īpašums amerikāņu, bet ražošanu vēlas pārcelt uz Ķīnu. Cik ilgi rūpnīca Irbitā turpinās izlaist klasiskos motociklu modeļus un kam tie šodien vajadzīgi Krievijā un ārzemēs?
Viss atkarīgs no pieprasījuma pēc produkcijas. Klasiskie motocikli ir nišas produkts, ja ne teikt — prece pa vienam. Pat labākajos laikos, līdz 2022. gadam, no konveijera Irbitā, Sverdlovskas apgabala pilsētā, iznāca 500–700 motociklu eksemplāru gadā.
Lielākā daļa «Ural» tika eksportēta. Galvenais tirgus — ASV un Austrālija, valstis, kur visattīstītākā motokultūra un klimats motobraucieniem atbilstošs.
Krievijā palika ne vairāk kā 50 eksemplāru. Tagad tas ir pieprasīts dāvanu variants turīgo un amatpersonu vidū: leģendārais retro par vietējā apvidus auto „Niva“ cenu. Tā domā eksperti.
«Agrāk „Harley“ dāvināja amatpersonām, tagad dāvina „Ural“. Man ir daži paziņas, visi saka, ka „Ural“ ir labs. Nopirka „Ural“, atjaunoja, izbrauca, paspēlējās, tagad stāv kolekcijās», — sacīja «Новым Известиям» ātruma rekorda īpašnieks, kurš rekordu uzstādīja uz «Ural» sacīkšu trasē Bonneville Speedway (ASV), un FCM kastom-meistardarbnīcas īpašnieks Sergejs Malcevs.
Ar kara sākumu Ukrainā, lai apietu rietumu sankcijas, kompānijai nācās daļu ražošanas pārcelt uz Kazahstānu. Shēma strādāja līdz brīdim, kad prezidents Tramps ieviesa papildu 27% muitas nodokļus precēm no šīs valsts.
No 2025. gada aprīļa eksportēt «Ural» caur Kazahstānu kļuva nerentabli. Savukārt pieprasījuma pēc rūpnīcas produkcijas Krievijā acīmredzami nepietiek, lai uzturētu uzņēmumu uz virsmas. Irbitskaja rūpnīca koncentrējās uz rezerves daļu ražošanu un garantijas apkalpošanu. Tagad tā pārgājusi uz ierobežotu darba režīmu. Vienkārši sakot, lielāko daļu laika stāv dīkstāvē.
Vēl viena antikriznes mēra — jaunas motociklu līnijas Ural Neo palaišana kopā ar ķīniešu uzņēmumu Yingang — cieš fiasko jau pašā startā. Motociklus pat nav sākuši komplektēt, bet markas līdzjutēji tos jau nepieņem, taisnīgi uzskatot, ka „dzimtā“ emblēma uz svešas modeļa neradīs ķīniešu «dzelzs zirgam» īstu «Ural». Un masveidā to varētu padarīt tikai cena līdz 500 tūkst. rubļu, nevis deklarētie 1,2 milj. rubļu.
Salīdzinājumam: klasiskos «Ural» šodien var iegādāties par 1,5–2 milj. rubļu. Fani ir gatavi piemaksāt par autentiskumu. Viņi atzīst, ka pasaulē ir motocikli, kas pārspēj «Ural» gan pēc raksturlielumiem, gan pēc izskata, taču pērk mūsu marku gandrīz simtgadīgās vēstures dēļ.
«Masveida ražošanā tam jāizmaksā kā ķīniešu „Enduro“ marketpleisā, t.i., nedaudz vairāk par 150 tūkst. rubļu. Tieši ražošanas lētuma dēļ (konstrukcija elementāra, kā bagijs — motors uz metināta rāmja no tērauda caurulēm) tas PSRS ieguva tik plašu izplatību. Attiecīgi neviens nepirks šos motociklus tikai „lai parbraukātu“. Diemžēl attiecība cena/komforts nav par labu mūsdienu „Ural“, tāpēc paredzu, ka rūpnīcas liktenis būs nobīdīties līdz lielai darbnīcai», — norādīja motosabiedrības dalībnieks Jurijs Kiseļevs.
Arī Vladimirs Kurmačevs, Irbitskās motociklu rūpnīcas pagaidu direktors, sauc pašreizējo stāvokli par sarežģītu. Tomēr optimisma nezaudē. Noskaņojums — pārdzīvot krīzi, izvilkt līdz labākiem laikiem.
«Situācija sarežģīta, saistīta ar sankcijām. Mēs bijām 90% orientēti uz eksportu. Ir problēmas ar importa komplektdaļu piegādi. Krievijā komplektus atvest nav iespējams. Tāpēc izveidojām motociklu montāžas šķērsgriezumu eksporta piegādēm Kazahstānā, Petropavlovskā. Bet izvešana kļuva vēl dārgāka, piegādes apstājās. Rezerves daļas sūtām, bet motociklus nesaliekam. Tikai Krievijas tirgum. Ir sajūta, ka grūtības turpināsies vēl, varbūt, gadu. Kādēļ, nezinām, mums ir tāds optimistisks noskaņojums, ka tas tomēr nav uz visiem laikiem», — sacīja Vladimirs Kurmačevs.
Rūpnīcas vadītājs apliecināja, ka visiem spēkiem saglabās divriteņu leģendu — izlaistīs ierobežotās sērijās klasiskos modeļus.
«Ar ķīniešiem komplektdaļās sadarbojamies kādus 20 gadus. Mainījām piecus dīlerus. Bet Ķīna ierobežo ārvalstu tehnikas ievešanu savā tirgū, tur salikt — lūdzu, bet ievedināt grūti. No tā radās ideja par ķīniešu montāžu Ural Neo. Paralēli viņi paši nelielos apjomos izlaida savu motociklu ar sānskarti, uz kuru mēs uzlīmējām „Ural“ emblēmu. Tas paredzēts ķīniešu tirgum, Krievijai neder, vajadzīgas pārstrādes. Krievijā tiek ievesti daudz ķīniešu motociklu, galvenokārt pa pelēkām shēmām. Motocikli nav sertificēti, tos ieved kā moto komplektus. Cilvēks nopirka šīs rezerves daļas, gāja reģistrēt, bet nekas viņam netiek reģistrēts. Un ko viņam darīt ar tādu motociklu? Pa sabiedriskajiem ceļiem tas braukt nevar.»
«Mēģināsim pirmo partiju ievedīs, paskatīsimies. Būs pārdošana — labi. Nebūs — tad domāsim tālāk.»
Viņš apstiprināja iepriekš minēto skaitli: 50–60 klasisko «Ural» tiek pārdoti Krievijā gadā. Pēc pagaidu direktora teiktā, šis skaitlis nemainās jau divdesmito gadu. Nav sadalījuma uz eksporta un iekšzemes versijām — gan ārzemēs, gan reģionos aizceļo vieni un tie paši motocikli.
Leģendārā marka jau pieder amerikānim
Padomju motocikls «Ural» sen iemīļots amerikāņu vidū. Tas ir Bredam Pitam kolekcijā, ar to brauca Toms Krūzs un Kianū Rivss. Pat Jordānijas karalis Abdallā II.
- gadu sākumā bankrotējušo rūpnīcu slavenā oligarha Kahi Bendukidzes īpašumu iegādājās ASV pilsonis Ilja Hait. Uzņēmums sāka saukties "Ural Motorcycles", galvenā mītne izvietojās Vašingtonā. 2003. gadā pārcēlās arī īpašnieks, lai attīstītu izplatīšanu pāri okeānam. Tātad orientācija uz amerikāņu tirgu ir saprotama.
Pašlaik Ilja Hait dzīvo Sietlā un no tālienes vēro «Ural» krīzi. Pašā uzņēmumā par tirgus zīmes piederību ASV pilsonim cenšas runāt mazāk.
«Ural» cienītāji čukst par rūpnīcas nacionalizāciju kā par vēlamu soli un atgriešanos pie saknēm.
«Irbitā sākās sabrukums ar rūpnīcas pārdošanu privātajās rokās amerikānim. Pēc tam atlaida cilvēku, kurš bija rūpnīcas vēstures radītājs un glabātājs. Pārkāpa tēzi: „Kurš mēģina aizmirst pagātni, tam nav nākotnes“. Robežas atvēra, ienāca importa motos, pieprasījums pēc krievu samazinājās. Kopumā stāsts svaigs, bet grūti tam noticēt», — komentēja potenciālo nacionalizāciju Krievijas moto kluba «Ural» (URAL Owners Group) viceprezidents Andrejs Kozaks.
Speciālisti uzskata «Ural» pārdošanu ASV pilsonim par tīri komerciālu soli. Turklāt tas ļāva kaut kā izglābt uzņēmumu epohā, kad motos rūpnīcas tika masveidā slēgtas visā postsovjetiskajā telpā — Tulā, Iževskā, Kovrovā, Kijevā, pat ja tika pārorientēts uz eksportu.
«Viņš visu dara kā biznesmenis. Bet tagad tam ir šādas zaudējumu pozīcijas. Es uzskatu, ka vajadzētu izpirkt, ja kāds vēlas saglabāt rūpnīcu un jūtas spējīgs. Bet es nespēju iedomāties, kurš ķersies pie apzināti zaudējoša biznesa. Ja nacionalizēs, ražošana noteikti nomirs vēl ātrāk. Vai arī būs jāiegulda milzīgas naudas summas. Ar AutoVAZ mēs netiekam galā. Un šeit vēl grūtāk. Dīlercentri ar amerikāņu advokātiem noteikti neliks pārdot „Ural“ amerikāņu tirgū. 90% motociklu sakrās noliktavā. Bet ja pie mums valstī būtu pārdots 90%… Kur mēs skatījāmies agrāk, kad amerikāņiem atdevām!» — sacīja FCM kastom-meistardarbnīcas īpašnieks Sergejs Malcevs.
«Ural», ortodoksāli krievu motocikli, tehniski pārstrādāti Malceva darbnīcā, šodien eksponēti izstādē «Motoleģendas» Muzeja „Garažas īpašā nozīmē“ ekspozīcijā VDNH. Tieši uz tiem tika uzstādīti ātruma rekordi savā klasē sāls ezeros Bonneville, Jūtas štatā (ASV), un uz Baikāla ledus — pasaules dziļākā ezera.
Vai laiks masveida ražošanai ir neatgriezeniski pagājis?
Pietiek dažām darbnīcām, kas pielāgotu vēl padomju inženieru izstrādi konkrētām vajadzībām: limitēta sērija sportistiem, tāda pati — spēka struktūrām un iestādēm, vēl desmiti motociklu «uz pasūtījumu» markas cienītājiem.
Leģendārās markas glābšanā noteikti var palīdzēt liels aizsardzības pasūtījums. «Новые Известия» jau rakstīja, ka «Ural» lieliski sevi rāda frontē, tiek izmantoti kaujinieku ievainoto pārvadāšanai, munīcijas, medikamentu, pārtikas, pastu piegādei. Kara pieredze Ukrainā, kur gaisā dominē kaujas droni, parādīja: jo vienkāršāks un mazāks ir karavīra transports, jo vairāk iespēju izdzīvot un izpildīt kaujas uzdevumu. Motocikli parādījās gan Krievijas armijā, gan pretiniekā.
Pēc Andreja Kozaka teiktā, šāda pieredze rūpnīcai jau bija. Čečenijas kampaņu laikā Aizsardzības ministrija pasūtīja partiju «Ural» Irbitskajā rūpnīcā. To nosūtīja vienībām, bet ne visi motocikli nonāca paredzētajā vietā: daļa parādījās tirgū, daļu komandieri izmantoja kā personīgo pārvietošanās līdzekli. Vajadzētu ņemt vērā kļūdas un izslēgt korupcijas komponenti! Taču militārais resors pagaidām nepievērš uzmanību valstiski aizmirstajam «Ural».
Vai ķīniešu jaunums Ural Neo tomēr izšaus un ļaus rūpnīcai turpināt konveijera izlaidi «oldskul» modeļiem ar sānskartēm? Uz šo jautājumu atbildes uzzināsim drīz. «Ķīnieša» nonākšana tirgū paredzēta 2026. gada martā.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru