Zinātnieki atklājuši seno romiešu betona noslēpumu 0 135

Pompeji, kas 79. gadā tika aprakti zem Vezuvija karstajiem pelniem, jau vairākus gadsimtus arheologiem kalpo par nenovērtējamu logu Romiešu impērijas ikdienas dzīvē. Sākumā pilsētu pārklāja nogulsnes no pemzas un lapilli, pēc tam to applūdināja ātri karstās piroklastiskās plūsmas, kas aizbēra un «cementēja» ielas, ēkas un sadzīves priekšmetus. Tas ļāva Pompejiem saglabāties tādā veidā, kā pilsētu atstāja no izvirduma bēgošie iedzīvotāji.

Ērtībai arheoloģisko izrakumu veikšanai zinātnieki sadalīja Pompejus deviņās ģeogrāfiskajās zonās, sauktās par reģioniem. 1880. gados pētnieki sāka izrakumus IX reģionā, taču pēc tam darbus tur uz ilgu laiku pārtrauca.

Izrakumos atgriezās tikai 2023. gadā, kad starptautiska arheologu komanda Admira Masica (Admir Masic) vadībā no Masačūsetsa Tehnoloģiju institūta ASV organizēja jaunu lielu ekspedīciju. Speciālisti negaidīja, ka zem zemes slāņa viņi atradīs ne vien kārtējo ēku, bet sava veida pilnīgu I gadsimta betona rūpnīcu.

Masics un viņa kolēģi atklāja būvniecības darbnīcu, kur strādnieki gatavoja betona maisījumus. Pelni pārklāja telpu darbu pilnā sparā, tāpēc visi materiāli, instrumenti un pat piezīmes uz sienām ar darbu grafikām un nepieciešamo materiālu aprēķiniem labi saglabājušies.

Konkrēti, zinātnieki atrada mūrnieku instrumentus, kaudzes vulkāniskā smilts, pārstrādātu dakstiņu lauskas un, kas vēl svarīgāk, rūpīgi veidotas baltā pulvera kaudzes — neapdzēstā kaļķa. Šāda iespēja izpētīt romiešu tehnoloģijas «pirmatnējā» stāvoklī sastopama ārkārtīgi reti.

Darbnīca deva iespēju izprast tehnoloģiju, ko nebija izdevies pilnībā atjaunot pat pasaules labākajās laboratorijās. Atklājums parādīja, ka romieši gatavoja betonu citādi, nekā to aprakstīja senie teksti.

Šajos tekstos autori apgalvoja, ka betona ražošanai būvnieki izmantoja apdzēsto kaļķi — kalcija hidroksīdu. Saskaņā ar ierakstiem materiālu būvdarbiem iegūšanu aprakstīja šādi: romieši ņēma kaļķi, pievienoja ūdeni, gaidīja reakciju, pēc tam šo apdzēsto kaļķi sajauca ar vulkānisko pelnu un pārējiem betona komponentiem.

Tomēr sauso maisījumu ķīmiskā analīze no pompejiešu darbnīcas pierādīja pretējo. Senie būvnieki izmantoja tā dēvēto karstā sajaukšanas metodi, izmantojot neapdzēsto kaļķi — kalcija oksīdu.