Kas dzer šo dzērienu — glābj sevi no daudzām slimībām.
Kopenhāgenas universitātes un citu iestāžu zinātnieki noskaidroja, ka kafija var samazināt žultsakmeņu veidošanās risku. Rezultāti publicēti žurnālā Journal of Internal Medicine.
Žultsakmeņi ir sacietējuši nogulsnējumi žultspūslī, nelielā orgānā zem aknām. Tie var neizraisīt simptomus, bet dažkārt rada sāpes un prasa orgāna ķirurģisku izņemšanu. Pētījumā novērtēja saistību starp kafijas patēriņu un žultsakmeņu slimības attīstību. Pirmajā posmā zinātnieki analizēja 104 493 cilvēku datus 8 gadu laikā. Otrajā posmā pārbaudīja divas ģenētiskas variācijas, kas saistītas ar lielāku kafijas patēriņu. Trešajā posmā pētīja, kā ģenētiska nosliece uz lielu kafijas patēriņu ietekmē slimības risku 114 220 cilvēkiem 38 gadu novērojumā.
Rezultāti parādīja, ka cilvēkiem, kuri dienā izdzēra vairāk nekā sešas tasītes kafijas, žultsakmeņu slimības risks bija par 23 % zemāks salīdzinājumā ar tiem, kuri kafiju nepatērēja. Katra papildu tasīte samazināja risku par 3 %, bet ģenētiskie dati norādīja uz riska samazināšanos par 11 %. Zinātnieki norāda, ka kafija stimulē žultspūšļa saraušanos, un, iespējams, kofeīns šeit spēlē galveno lomu. Tas palīdz novērst lielu akmeņu veidošanos no maziem kristāliem slimības agrīnajos posmos. Ja jau ir lieli akmeņi, pastiprinātas saraušanās var izraisīt sāpes. Rezultāti sakrīt ar iepriekšējiem pētījumiem, kas rāda kafijas aizsargājošu iedarbību uz žultspūsli.
Kafija parādījās Dānijā 1655. gadā, 40 gadus pēc tās ieviešanas Eiropā. Tajā pašā laikā valstī kļuva populāri tēja un tabaka. Līdz deviņpadsmitā gadsimta sākumam kafija bija greznība, pieejama tikai izvēlētajai muižniecībai – bet pat viņi deva priekšroku tējai, atstājot kafiju tikai kāzu svinībām. Taču jau XIX gadsimtā kafija kļuva par vispopulārāko Dānijas dzērienu. Iemesls vienkāršs: lauksaimnieki kļuva turīgi. Viņi uzskatīja, ka zālīšu tēja ir slimnieku dzēriens, kamēr kafija — veselīgajiem, jauniem un aktīviem. Turklāt kafija lieliski iekļāvās viņu dzīves ritmā ar smagu darbu no agra rīta. Kafijas industrijas attīstībai palīdzēja arī dāņu mājsaimnieces. Viņas sāka apvienoties grupās, lai atbalstītu kafijas lietošanu (nevis tajā laikā vīriešu populāro lēto brendiju) — un uzstādīja laukumos pie rūpnīcām aģitējošas kafijas kravas automašīnas, apmaksāja dzērienu darbiniekiem no savas kabatas.
Līdz XX gadsimta sākumam kafija kļuva par Dānijas ikdienas daļu. Rakstniece Annet Hoff savos darbos stāsta par cilvēku no nabadzīgas ģimenes, kurš nekad nav garšojis gaļu — taču kafiju viņa vecāki dzēra katru dienu.
Dānijas iedzīvotāju mīlestību pret kafiju ar prieku izmantoja mārketinga speciālisti: kafija ar sīkdatni vai gabaliņu kūkas — svarīga slavena Dānijas dzīvesstila «hygge» sastāvdaļa, kā arī viena no visplašāk izplatītajām reklāmas kampaņām pasaulē (pēc Coca‑Cola, protams). Valsts joprojām ir piecu līderu skaitā kafijas patēriņā uz vienu iedzīvotāju. Skaitlis ir 8,7 kg gadā. Dāņi pat izdomāja īpašu vārdu — kaffeslabberas — kas nozīmē neformālu sabiedrisku pasākumu, kurā tiek piedāvāta kafija un kūciņas. Kāzās viesus obligāti aicina uz bryllupskaffe buffet vai kāzu kafiju.
<iframe width="560" height="315" src="https://www.youtube.com/embed/4xng4Rn1uJs?si=YTHiwhycTmSa-0yd" title="YouTube video player" frameborder="0" allow="accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share" referrerpolicy="strict-origin-when-cross-origin" allowfullscreen></iframe>
