"Fundamentālā apziņas būtība nesākas un nebeidzas ar ķermeni."
Zinātnieki pirmo reizi piedāvā zinātnisku skaidrojumu dzīvei pēc nāves: mūsu apziņa nemirst, raksta Daily Mail. Zviedru fiziķe Marija Strēme piedāvā jaunu radikālu teoriju par mūsu apziņu, kuras pierādījums tagad ir zinātniska nepieciešamība.
Fiziķe ir ierosinājusi radikāli jaunu teoriju par apziņu, kas var beidzot izskaidrot, kas notiek pēc nāves. Marijas Strēmes, Uppsalas universitātes nanotehnoloģiju katedras profesore, uzskata, ka apziņa nerodas cilvēka smadzenēs. Tā vietā, kā viņa apgalvo, apziņa pastāv kā fundamentāls lauks — "būvniecības bloks" visuma.
Ja tas ir patiesi, tad "noslēpumainie" fenomeni, piemēram, telepātija, tuvas nāves pieredzes un pat dzīve pēc nāves, beidzot var tikt izskaidroti ar zinātni. Saskaņā ar profesore Strēmes teoriju apziņa nepazūd, kad mēs mirstam. Tā vietā, kad cilvēks mirst, viņa apziņa vienkārši atgriežas fona laukā. Intervijā Daily Mail profesore Strēme skaidroja: "Iespēja, ka apziņai ir fundamentāla rakstura, joprojām nav pietiekami pētīta. Bet situācija ātri mainās.
Mēs sasniedzam punktu, kad uzdot dziļākus jautājumus par apziņu — tas vairs nav filozofija zinātnes nomalē, bet zinātniska nepieciešamība".
Saskaņā ar tradicionālākām kvantu fizikas teorijām daļiņas un enerģija rodas no svārstībām fundamentālajā laukā — tāpat kā viļņi rodas no svārstībām ūdenī.
Tagad profesore Strēme apgalvo, ka šis fundamentālais lauks varētu būt pati apziņa. Ja tas ir patiesi, tad tas radikāli mainīs mūsu priekšstatu par realitāti. Varbūt visvairāk šokējošais ir tas, ka, ja šī teorija ir pareiza, mūsu individuālās apziņas dalīšana ir vienkārši ilūzija.
Profesore Strēme sacīja Daily Mail: "Šajā modelī individuālā apziņa tiek saprasta kā lokāls uzbudinājums vai konfigurācija vispārējās apziņas laukā — līdzīgi kā viļņi okeāna virsmā.
Viļņiem ir laika forma, bet ūdens, pa kuru tie izplatās, nepazūd, kad vilnis norimst". Turklāt, saskaņā ar šo teoriju, apziņa nebeidzas ar mūsu nāvi, bet vienkārši atgriežas fona laukā.
"Fundamentālā apziņas būtība nesākas un nebeidzas ar ķermeni, tāpat kā okeāns nesākas un nebeidzas ar vienas viļņa parādīšanos," saka profesore Strēme.
Tas arī nozīmē, ka daudzi fenomeni, kas tiek noraidīti kā pseidozinātne, var būt daļa no zinātniskā modeļa un "nopelna atkārtotu rūpīgu zinātnisku analīzi", uzskata eksperte. Piemēram, tuvas nāves pieredzes laikā daudzi cilvēki ziņo par redzējumiem ar reliģiskām figūrām, pazudušiem tuviniekiem vai pat priekšnojautām par nākotnes notikumiem.
"Ja individuālā apziņa netiek ģenerēta tikai ar smadzenēm, bet ir dziļāka lauka izpausme, kā to pieņem mana modeļa, tad brīžos, kad smadzeņu darbs tiek traucēts, ir iespējama neparasta piekļuve šim pamata laukam," apgalvo profesore Strēme.
Atstāt komentāru