Dažādi sadursmes scenāriji var dot līdzīgus rezultātus.
Pētnieki no Maksima Planka institūta un Čikāgas universitātes ar augstu precizitāti noteikuši iespējamo Tejas sastāvu - kosmisko ķermeni, kas pirms 4,5 miljardiem gadu sadūrās ar Zemi un izraisīja Mēness rašanos.
Zinātnieki pirmo reizi spēja ar augstu precizitāti atveidot Tejas ķīmisko sastāvu - senās protoplanētas, kas pirms aptuveni 4,5 miljardiem gadu sadūrās ar Zemi un izraisīja Mēness veidošanos. Jaunais pētījums, ko veikuši Maksima Planka Saules sistēmas pētījumu institūta un Čikāgas universitātes zinātnieki, publicēts žurnālā Science.
Tajā laikā jaunajai Zemei nācās izdzīvot katastrofālu sadursmi: milzīgs debesu ķermenis, ko sauca par Teju, ietriecās planētā, mainot tās formu, struktūru un orbītu. Tieši šis trieciena brīdis kļuva par Mēness vēstures sākumu. Neskatoties uz to, ka Teja nav saglabājusies kā atsevišķs ķermenis, tās ķīmiskās pēdas joprojām ir sastopamas Zemes un Mēness iežos.
Lai saprastu, no kā tika izveidota Teja un kur tā radās, zinātnieki analizēja dzelzs izotopu sastāvu 15 Zemes un sešos Mēness paraugos, kas iegūti misijās "Apollo". Rezultāti apstiprināja iepriekšējās secinājumus: starp Zemi un Mēnesi gandrīz nav atšķirību hroma, kalcija, titāna un cirkonija izotopos. Tajā pašā laikā šī līdzība neļauj pilnībā noteikt Tejas dabu, jo dažādi sadursmes scenāriji var dot līdzīgus rezultātus.
Salīdzinot visus iespējamos izcelsmes modeļus, zinātnieki noskaidroja, ka visdrīzākais scenārijs ir tāds, ka Zeme un Teja veidojās no materiāla, kas nāk no Saules sistēmas iekšējās daļas, un bija "kosmiski kaimiņi". Agrīnās Zemes sastāvu var izskaidrot ar zināmiem meteoru veidu maisījumiem, taču, kā izrādījās, Tejai bija cits sastāvs. Daļa tās materiāla, iespējams, nāk no zonas, kas vēl tuvāk Saulei.
Saskaņā ar pētnieku komandas secinājumiem, Teja visdrīzāk veidojās Zemes orbītā, un tikai vēlāk sadūrās ar mūsu planētu, uz visiem laikiem mainot tās vēsturi.
