Autoru materiāli ar briesmīgu ātrumu aizvieto teksti, kas radīti, izmantojot mašīnmācīšanās rīkus.
Pētniecības grupa Five Percent publicēja analītisko ziņojumu, kurā izpētīja tiešsaistes saturu, kas publicēts no 2020. gada janvāra līdz 2025. gada maijam. Rezultāti rāda, ka mums ierastais internets lēnām mirst, cilvēku radītie teksti izzūd. Tos ar briesmīgu ātrumu aizvieto teksti, kas radīti, izmantojot mašīnmācīšanās rīkus. Tā, tie pirmo reizi apsteidza cilvēku radītos apmēram pagājušā gada beigās.
Lai gan mākslīgā intelekta radīto rakstu skaits strauji pieauga pēc ChatGPT palaišanas, mēs novērojam, ka šī tendence nav turpinājusies. Tieši otrādi, mākslīgā intelekta radīto materiālu daļa pēdējos 12 mēnešos palikusi relatīvi stabila. Mēs pieņemam, ka tas saistīts ar to, ka mākslīgā intelekta radītie raksti slikti tiek rangoti meklētājos, ko apstiprina atsevišķa izpēte.
Tādējādi viena no versijām: Google patiešām labi tiek galā ar mākslīgā intelekta atkritumu filtrēšanu. Vai arī mākslīgais intelekts ir iemācījies ideāli imitēt cilvēkus.
Par paša pētījuma precizitāti. Tas balstījās uz vienu algoritmu — bezmaksas rīku Surfer. Tas nav visuzticamākais metode. Tomēr Five Percent pārbaudīja šo algoritmu uz 15 000 rakstiem, kas publicēti 2020–2022. gadā (pieņemams, ka tos rakstījuši cilvēki), un ieguva 4,2% nepatiesu trigeru.
Lai novērtētu izlaisto mākslīgā intelekta tekstu daļu, autori ģenerēja 6009 rakstus, izmantojot GPT-4o, palaida tos caur Surfer un noskaidroja, ka 99,4% no tiem pareizi tika noteikti kā mākslīgā intelekta radīti.
Five Percent detalizēti aprakstīja metodiku, tostarp to, kā tieši GPT-4o ģenerēja testu tekstus. Bet acīmredzot tas neaptver visu reālo pieprasījumu spektru, ko izmanto autori, tāpēc pētījuma precizitāte joprojām rada jautājumus.
Citiem vārdiem sakot, iespējams, ka problēma nav tajā, ka mākslīgā intelekta satura pieaugums ir apstājies, bet gan tajā, ka algoritmiem ir grūtāk to atpazīt.
Bet ir ļoti iespējams, ka Google patiešām ir iemācījies apspiest vismaz daļu mākslīgā intelekta atkritumu, un tas pats par sevi liek izdevējiem atgriezties pie "dārgajiem, bet uzticamajiem" autoriem no gaļas un asins.
