No Saules atdalījies fragments, kas ir 80 reizes lielāks par Zemes diametru 0 254

Gigantisks protuberance – plazmas veidojums, kas radies uz Saules virsmas – ir izveidojies un atdalījies no zvaigznes. Par to ziņoja Saules astronomijas laboratorijas pārstāvji Krievijas Zinātņu akadēmijas Kosmisko pētījumu institūtā.

Pēc pētnieku aprēķiniem, no Saules atdalījusies protuberance ir 80 reizes lielāka par Zemi.

«No Saules aizlidojis “ķēniša protuberance”. Ļoti liela saules protuberance veidošanās un izmešana, kas ievērojami pārsniedz vidējos izmērus, ir reģistrēta... uz Zemes ziemeļu polu. Plazmas veidojuma izmērs brīdī, kad tas atdalījās no Saules, pārsniedza miljonu kilometru, kas ir 80 reizes lielāks par Zemes diametru,» teikts ziņojumā Telegram kanālā.

Zinātnieki arī atzīmēja, ka saules procesu avots, kas noveda pie tik milzīgas struktūras veidošanās, atrodas zvaigznes otrā pusē un tāpēc nav pieejams novērošanai. Pirms trim dienām aptuveni no turienes tika izmests liels plazmas mākonis.

«Nav izslēgts, ka abi notikumi (iepriekšējais izmešana un šodienas milzīgā protuberance atdalīšanās) ir saistīti ar vienu aktivitātes avotu un, iespējams, ir saistīti ar to pašu centru 4274, kas iepriekš, vēl atrodoties Zemes redzeslokā, radīja divas lielākās uzliesmojumus gadā – X5.1 un X4.0, bet tagad atrodas tieši uz neredzamās saules puses,» konstatēja pētnieki.

Viens no vispazīstamākajiem protuberancēm tika novērots 1946. gada 4. jūnijā, tuvu saules cikla maksimumam, tas tika nofilmēts un ieguva nosaukumu «Vectēvs» («angl. Granddaddy»). Tā augstums bija 1,7 miljons km, kas ir vairāk nekā Saules diametrs.

1991. gada 25. janvārī (tuvojoties saules cikla maksimumam) astronomi Udin W. un Verma V. K. fiksēja maksimālo protuberances izmešanas ātrumu – apmēram 1280 km/s.

1992. gada 18. martā satelīts SOHO pirmo reizi nofilmēja divu protuberances rašanos no pretējām Saules diska pusēm. Pēc 6 stundām abi protuberances pārtrauca savu eksistenci. Nav zināms, vai šis notikums bija likumsakarīgs vai nejaušs.

1993. gada 17. aprīlī observatorija TESSIS, kas atrodas Krievijas satelīta «Koronas-Foton» klātbūtnē, fiksēja milzīgas protuberances izmešanu dziļā Saules aktivitātes minimumā: starpplanētu telpā tika izmests protuberance, kas ir 50 reizes lielāks par Zemes diametru.