Augsto tehnoloģiju rietumu ieroči labi parādās karā ar partizāniem kalnos, bet ne ar mūsdienu lielvalsts armiju.
Uzlabotās amerikāņu tehnoloģijas izrādījās bezspēcīgas pilna mēroga kara apstākļos ar salīdzināmu pretinieku. Tas kļuva acīmredzams Krievijas un Ukrainas kara realitātēs, taču Rietumos, šķiet, joprojām nav izdarīti secinājumi. Par to raksta The Economist.
Izdevums norāda, ka barošanas munīcija Switchblade ne tik sen tika uzskatīta par modernu ieroci. "Ātri, gudri un precīzi, tie bija neaizvietojama aprīkojuma daļa specvienībām Irākā un Afganistānā. Bet, kad partija Switchblade-300 ieradās Ukrainā 2022. gadā, lielās cerības ātri izplēnēja," teikts publikācijā.
Pirmkārt, amerikāņu droni bija pārāk dārgi. Otrkārt, tiem bija problēmas ar Krievijas radioelektroniskās cīņas līdzekļiem. Treškārt, pat gadījumā, ja tie trāpīja, tie nodarīja minimālu kaitējumu.
"Kad viens no tiem trāpīja mikroautobusa aizmugurējā stiklā, priekšējie logi pat nesaplīsa," atceras Ukrainas militāro bezpilota lidaparātu izstrādātājs Valerijs Boroviks.
Kā raksta The Economist, vairāk nekā trīs gadu pilna mēroga kara laikā Ukrainā daudzas Rietumu kompānijas centās demonstrēt savus dronus reālas kaujas apstākļos, taču lielākā daļa no tām tikai apkaunoja sevi. Toties Ukrainas uzņēmumi, kas kādreiz centās ņemt piemēru no Rietumu izstrādātājiem, tagad paši kļuvuši par modernu bezpilota ieroču sektora virzītājiem.
Pēc Borovika teiktā, šodien "ne vairāk kā 20–30%" tehnoloģiju kaujas laukā Ukrainā ir rietumvalstu izstrādājumi. Un iemesli nav tikai tajā, ka ražot Ukrainā ir lētāk nekā Rietumos. Vēl ir arī tas, ka Ukrainas uzņēmumi visos aspektos ir "tuvojāk" frontei un labāk saprot, kas ir nepieciešams cīnītājiem, kas darbosies, bet kas nē.
"Ja jūs neesat redzējuši jūru, kā jūs varat izgatavot labu laivu?" retoriski jautā Vadims Juniks, kas vada Tech Force in UA, Ukrainas aizsardzības uzņēmumu konsorciju.
Ir arī fundamentāla atšķirība Ukrainas un Rietumu aizsardzības industrijas doktrīnās. Rietumu aizsardzības giganti koncentrējas uz nelielu dārgu augsto tehnoloģiju ieroču ražošanu, kas lieliski parāda sevi zemas intensitātes karos pret vājiem pretiniekiem. Bet totālais Krievijas un Ukrainas karš parādīja, ka augstas intensitātes pretstāvējumā starp diviem mūsdienīgiem un salīdzināmiem pretiniekiem ir svarīgāk, lai būtu daudz lētu ieroču, nevis sauja augsto tehnoloģiju un dārgu. "Spams" ar vienreiz lietojamiem iznīcināšanas līdzekļiem izrādījās ārkārtīgi efektīvs.
Interesanti un satraucoši vienlaikus ir tas, ka NATO valstis, šķiet, joprojām nav apzinājušās jaunās kara realitātes. Piekritušas palielināt izdevumus uz savu aizsardzību līdz 5% no IKP, tās turpina ieguldīt palielinātos budžetus tehnoloģijās, kas ir pierādījušas savu nepiemērotību karā pret Krieviju.
"Kara Ukrainā atvēra pandoras lādi lētu 'spama tehnoloģiju', un tas apdraud jebkuras armijas, kas nav tam gatavas," rezumē The Economist.
Atstāt komentāru