Zinātnieki pamanījuši, ka putni visā ASV teritorijā pēkšņi mainījuši ierastās migrācijas maršrutus, kas var radīt nopietnas sekas gan dabai, gan cilvēkiem.
Pēdējā laikā arvien vairāk putnu atsakās no tradicionālajiem migrācijas lidojumiem uz dienvidiem, jo gaisa temperatūras paaugstināšanās traucē viņu dabiskos migrācijas instinktus, liekot viņiem atlikt, mainīt vai pat atcelt ikgadējos lidojumus, raksta Daily Mail.
Lai arī pirmajā mirklī tas var neizskatīties nopietni, šādas izmaiņas var novest pie daudzu putnu sugu izmiršanas. Putni spēlē ārkārtīgi svarīgu lomu ekosistēmā un, līdz ar to, cilvēka dzīvē: tie palīdz cīnīties ar kaitēkļiem, izplata sēklas un apputeksnē augus. Paredzams, ka apmēram 5% augu, ko cilvēks izmanto pārtikā un medicīnā, ir atkarīgi no putnu apputeksnēšanas. Tas nozīmē, ka klimata izmaiņu dēļ arvien vairāk putnu mirst, jo viņiem kļūst grūtāk atrast pārtiku. Rezultātā samazinās pārtikas ražošana un tiek traucēta dabiskā līdzsvars.
Aicinātais pētnieks Kornela universitātē Endrjū Farnsvorts savā pētījumā norāda, ka temperatūras paaugstināšanās tādos reģionos kā Arktika, kā arī citi faktori — piemēram, meža ugunsgrēki — būtiski apgrūtina putnu izdzīvošanu. Saskaņā ar Amerikas bezpeļņas organizācijas National Audubon Society datiem tuvāko 50 gadu laikā, visticamāk, izzudīs apmēram 389 ziemeļamerikāņu putnu sugas — gandrīz divas trešdaļas no visām pētītajām sugām. Prognozēts, ka līdz 2080. gadam šie putni zaudēs vismaz pusi no savas dabiskās dzīves vides, kas nopietni apdraudēs viņu eksistenci.
Iepriekš zinātnieki noskaidroja, ka kopš 1970. gada Ziemeļamerikā izzuduši apmēram trīs miljardi putnu. Šāda masveida populācijas samazināšanās jau ietekmē tropisko augu apputeksnēšanu, piemēram, banāniem, kafijai un kakao (izejvielām šokolādei). Svarīgi, ka problēmas ar apputeksnēšanu attiecas arī uz ārstniecības augiem, kas tiek izmantoti farmācijā un tautas medicīnā. Ja putnu skaits turpinās samazināties, lauksaimniekiem kļūs arvien grūtāk nodrošināt pietiekamus pārtikas apjomus. Tas var novest pie ražošanas izmaksu pieauguma un pārtikas trūkuma visā pasaulē.
Zinātnieks uzsver, ka masveida putnu nāve ir vairāku iemeslu rezultāts — dabisko dzīvesvietu zudums, klimata izmaiņas, pesticīdu izmantošana un antropogēni faktori (piemēram, urbanizācija). Saikne starp putnu uzvedību un klimata izmaiņām ir ārkārtīgi cieša. Globālās temperatūras paaugstināšanās jau ir mainījusi gadalaiku ritmu, liekot putniem dažos reģionos ligzdot agrāk vai vēlāk nekā parasti. Tādēļ tie bieži ierodas barošanās vietās, kad pārtika tur vēl nav pieejama. Rezultātā putni cieš no bada, viņiem kļūst grūtāk atrast partnerus un pārtiku, kas noved pie straujas populāciju samazināšanās — arvien mazāk putnu spēj izdzīvot ziemā. Šīs izmaiņas jau negatīvi ietekmējušas vairākas sugas.
Piemērojami, ka cilvēki, kas baro putnus, var tikai pasliktināt situāciju: šāda prakse samazina putnu motivāciju aizlidot un piesaista plēsējus, kas uzbrūk palikušajiem.
