Pie Antarktīdas krastiem fiksēti desmitiem zemūdens gāzes avotu.
Zinātnieki ir fiksējuši desmitiem jaunu zemūdens gāzes avotu pie Antarktīdas krastiem — parādību, kas iepriekš tika uzskatīta par ārkārtīgi retu. Atklājums, kas publicēts žurnālā Nature Communications Earth & Environment (NCE&E), parādīja, ka Roza jūras piekrastes zonā no dibena iznāk metāna burbuļi un citi šķidrumi. Šie apgabali — tā saucamās sipas — ir izveidojušies vietās, kuras desmitiem gadu regulāri pētītas, bet iepriekš neizrādīja aktivitātes pazīmes.
Pētnieki atklāja sipas dziļumā no 5 līdz 240 metriem. Gāzes izplūdes vietās attīstās baltas mikrobu matērijas, bet zem ledus uzkrājas metāna burbuļi, kas spēj ātri nonākt atmosfērā. Dažās vietās fiksētas "mirušās zonas" jūras organismiem — pazīmes, ka gāzes izdalīšanās jau ietekmē ekosistēmu.
Zinātnieki uzskata, ka jauno sipu parādīšanās var būt saistīta ar klimata sasilšanu un ledāju kušanu. Kad ledus masa samazinās, spiediens uz zemūdens gāzes atradnēm samazinās, kas noved pie to hermētiskuma zuduma un metāna izdalīšanās — spēcīga siltumnīcefekta gāzes, kas pastiprina globālo sasilšanu.
Pēc autoru teiktā, šis atklājums maina izpratni par gāzes apmaiņu polārajos reģionos un prasa steidzamu starptautisku monitoringu. Pētnieki brīdina: ja process izrādīsies plaša mēroga, tas var izsist bīstamu klimata "atgriezenisko saiti" — kad ledus kušana paātrina metāna izmešus, un metāns, savukārt, pastiprina sasilšanu.
