Jautājums par dzīvību uz tuvās planētas tiks galīgi slēgts.
NASA, iespējams, ir atklājusi biosignatūras uz Marsa. Bet vai Ķīna spēs pirmā nogādāt uz Zemi kritiski svarīgus paraugus galīgai analīzei? Par šo jautājumu nolēma pārdomāt izdevuma Space.com komentētājs Endrjū Džonss.
Atgādinām, ka 2025. gada septembra sākumā Perseverance marsa zondēšanas misijas komanda paziņoja par iespējamu biosignatūru atklāšanu iežos, kas saņēmuši nosaukumu «Chaiyava Falls», Ezera krāterī. Lai saprastu, vai minerāli ir mikrobu metabolismu rezultāts vai veidojušies nebioloģisku procesu gaitā, savāktie paraugi ir jānogādā uz Zemi rūpīgākai izpētei.
Perseverance ir savācis vienu no šādiem paraugiem — iežu kodolu, kas saucas «Sapphire Canyon», ieslēdzot to cilindriskā caurulē, kas ir cigāra izmērā. Tika plānots, ka šis un citi konteineri tiks nogādāti uz Zemi NASA Mars Sample Return (MSR) kampaņas ietvaros. Bet projekts saskārās ar nopietniem kavējumiem un miljardiem dolāru pārsniegumiem, un tagad tas pat riskē tikt atcelts prezidenta Donalda Trampa piedāvātajā 2026. gada federālajā budžetā, kurā strauji samazinās NASA izdevumi. Kamēr MSR ir nenoteiktībā, iespēja pirmā veikt vēsturisko marsošanas paraugu atgriešanu pieder Ķīnai. Tās misija «Tianwen-3» plānota palaišanai 2028. gada beigās ar augsnes atgriešanu uz Zemi 2031. gadā. Nolaides vieta vēl nav noteikta, bet vai mērķis varētu būt tieši Ezera krāterī, kur strādā Perseverance, un vai izdosies savākt līdzīgus paraugus?
Saskaņā ar plānu «Tianwen-3» jāsavāc apmēram 500 grami marsa materiāla, izmantojot urbšanas iekārtu, kausu un nelielu dronu. Tomēr iespējamās nolaides zonas ir ierobežotas ar inženiertehniskajām prasībām.
Nolaides laukums tiks izvēlēts platuma grādos no 17 līdz 30 grādiem ziemeļu platuma. Ezera krāteris, kas atrodas 18 grādu ziemeļu platumā, formāli atbilst. Bet tā augstums padara šo variantu neiespējamu.
Ezera dibens atrodas aptuveni 2600 metru zem Marsa nosacītā «jūras līmeņa». Tomēr «Tianwen-3» ir jānosēžas vēl zemāk — vismaz 3000 metru zem nosacītā līmeņa, kā norādīts rakstā žurnālā Nature, ko uzrakstījuši misijas speciālisti. Tas saistīts ar to, ka aparātam nepieciešams vairāk vietas, lai droši palēninātu nolaižoties.
Ir arī vēl viena problēma — nolaides precizitāte. Tā tiek noteikta ar tā saukto nolaides elipsi, proti, ar elipses formas laukumu, kurā var nolaisties aparāts. Marsa zondēm Curiosity un Perseverance šī zona bija aptuveni septiņi uz sešiem kilometriem. Ķīna līdz šim ir veikusi nolaidi uz Marsa tikai vienu reizi — 2021. gadā misijas «Tianwen-1» ietvaros, kad roveris «Zhurong» veiksmīgi nolaidās Utopijas plaknes dienvidu daļā. «Tianwen-3» plānots izmantot to pašu tehnoloģiju, bet ar elipsi 50 uz 20 kilometriem, kas ievērojami samazina precizitāti un padara neiespējamu mērķtiecīgu nolaidi šaurās zonās — piemēram, tur, kur Perseverance savāca «Sapphire Canyon» paraugu.
Džonsa uzskats ir tāds, ka, lai gan «Tianwen-3» nevarēs nosēsties tieši tajās pašās vietās, kur NASA roveris, jauni atklājumi no Perseverance var ietekmēt ķīniešu nolaides vietas izvēli. Nav izslēgts, ka misija tiks vērsta uz māla apvidiem un bijušajiem upju gultnēm — tādiem kā rajons, kur tika atrasts «Sapphire Canyon» paraugs.
