Ienācējs no kosmosa dziļumiem steidzas pie mums ar ātrumu 58 km/s.
Astronomi fiksējuši retu notikumu — uz Sauli tuvojas starpzvaigžņu komēta 3I/ATLAS. Tas ir tikai trešais objekts vēsturē, kas ieradies Saules sistēmā no kosmosa dziļumiem. Par tās iespējamo izcelsmi, unikālajām iezīmēm un baumām par svešzemju izcelsmi stāstīja fizikas un matemātikas zinātņu kandidāts Jevgeņijs Burmistrovs, astronoms no Permas Politehniskās universitātes.
«Saskaņā ar pašreizējiem aprēķiniem, 3I/ATLAS nerada nekādu apdraudējumu Zemei. Tās trajektorija nesakrīt ar mūsu orbītu. Vis tuvāk tā pietuvosies Saulei oktobrī, pēc tam atkal aizlidos atpakaļ starpzvaigžņu telpā,» skaidroja zinātnieks.
Pēc pirmējiem datiem, komētas diametrs var sasniegt 12 kilometrus, kas padara to par lielāko starpzvaigžņu ķermeni, kāds jebkad novērots mūsu sistēmā. Tomēr izmērs tiek novērtēts pēc atstarotā gaismas, un objekta virsma var ļoti atšķirties no mums ierastajiem ledus ķermeņiem, tāpēc galīgie dati tiks iegūti vēlāk.
Pārsteidz arī ātrums: šobrīd komēta skrien ar ātrumu ap 58 km/s — tas ir gandrīz 209 000 km/h. Salīdzinājumam: no Zemes uz Mēnesi tā varētu aizlidot pāris stundu laikā. Līdz maksimālajai tuvībai ar Sauli 2025. gada oktobrī tās ātrums var pieaugt līdz 70 km/s, pēc tam tā neatgriezeniski pametīs Saules sistēmas robežas.
Interesi rada arī tas, ka komēta lido tajā pašā plaknē, kurā griežas planētas, kas ir diezgan reti starpzvaigžņu objektiem. Tas radījis virkni spekulāciju. Tā, pazīstamais Hārvardas astronoms Avi Leibs pieļāva, ka 3I/ATLAS varētu būt svešzemju zonde. Argumenti — tās ātrums, virziens un pārāk «ideālā» trajektorija.
«Avi Leibs bieži piedēvē kosmiskiem objektiem mākslīgu izcelsmi, bet šajā gadījumā ar 3I/ATLAS nav nekādu šādu pazīmju. Tas ir unikāls un zinātnei svarīgs ķermenis, kas, visticamāk, ieradies no Piena Ceļa diska un var būt vecāks par Sauli,» komentēja Burmistrovs.
Izpētīt komētu tuvāk neizdosies — neviena no pašreizējām kosmosa misijām to nevar panākt. Bet, pateicoties zemes novērojumiem, zinātnieki cer uzzināt vairāk par starpzvaigžņu materiālu un agrīnajiem zvaigžņu un planētu veidošanās posmiem.
