Kāpēc lietum ir sava smarža un kā tā saistīta ar antibiotikām: zinātnieki snieguši atbildi 0

Tehnoloģijas
BB.LV
Kāpēc lietum ir sava smarža un kā tā saistīta ar antibiotikām: zinātnieki snieguši atbildi
Foto: Unsplash

Katram cilvēkam ir pazīstama neaizmirstamā lietus smarža, kas parādās pirms vētras. Zinātnieki šo smaržu sauc par petriķoru, un tā izzūd tūlīt pēc tam, kad sāk līt.

Pēc zinātnieku teiktā, petriķors sastāv no organiskā savienojuma geosmina, ko izdala noteiktas baktērijas, sadalot augu masu, raksta Discover Magazine.

Pirmo reizi lietus smaržu par petriķoru nosauca 1964. gadā publicētā zinātniskā rakstā. Nosaukums veidots no diviem vārdiem – petro (akmens) un ichor (atšķaidīta esence). Citiem vārdiem sakot, tā ir “atšķaidīta esence, kas iegūta no akmens vai iežiem”.

Patiesībā petriķora smaržu rada ķīmiskais savienojums geosmins. Tā ķīmiskā struktūra ir līdzīga alkoholam, taču smarža ir daudz patīkamāka – cilvēki to bieži raksturo kā “zemes” aromātu. Cilvēki ir tik jutīgi pret geosminu, ka to spēj sajust ļoti mazās koncentrācijās – pat vienu simtdaļu triljonā.

“Šo savienojumu nav grūti aktivizēt, un tiklīdz tas sāk izplatīties, tas nekavējoties nonāk jūsu degunā,” skaidroja Teksasas Universitātes atmosfēras speciālists Timotijs Logans.

Kā daudzi ir pamanījuši, lietus smarža ir ļoti spēcīga, bet ne pārāk noturīga. Tā parādās un pastiprinās, kad uz sausas zemes nokrīt pirmās lietus piles vai pat vēl pirms tam, kad tikai pieaug gaisa mitrums. Taču petriķors pazūd tiklīdz lietus kļūst stiprāks.

“Šie savienojumi ļoti viegli izšķīst. Tāpēc, kad ārā kļūst pārāk mitrs, petriķors bez pēdām izzūd,” piebilst eksperts.

Vienlaikus tuvojošās vētras var pastiprināt petriķora aromātu.

“Ja redzami zibens uzliesmojumi, ozona klātbūtne var pastiprināt smaržas intensitāti,” uzsver Logans.

Bet kas īsti ir geosmins un kā tas veido petriķoru? Viss saistīts ar aktinomicētām – augsnes baktērijām, kas sadala mirušos augu atlikumus.

Aktinomicētu paveids, kas ir atbildīgs par geosmina ražošanu, ir streptomiceti (Streptomyces). Tieši šīs baktērijas izmantotas antibiotiku ražošanā, piemēram, streptomicīna, ko iegūst no S. griseus.

Visām streptomicētām ir viena kopīga īpašība – tās ražo geosminu. Zinātnieki līdz šim nevar precīzi pateikt, kāpēc tas notiek, taču pieļauj, ka tā ir evolūcijas iezīme.

Dažas laboratorijas pat mēģinājušas mākslīgi atdarināt petriķora smaržu, taču būtiskus panākumus nav guvušas.

“Ideālu rezultātu nekad neizdosies iegūt – tikai daba zina precīzas proporcijas,” noslēdz eksperts.

0
0
0
0
0
0

Atstāt komentāru

LASĪT ARĪ