Panamas kanāls uzvedas dīvaini: zinātnieki cel trauksmi 0 131

Panamas līcī pirmo reizi novērošanas vēsturē nenotika apvelināšana. Tas var ietekmēt zvejniecību un okeāna procesus, kas ir jutīgi pret klimata izmaiņām.

Apvelināšana — dziļūdens okeāna ūdeņu pacelšanās uz virsmas. Vējš atgrūž virsmas ūdeņus no krasta, ļaujot dziļūdens ūdeņiem pacelties un aizpildīt izveidojušos tukšumu. Vēja izsistie virsmas ūdeņi tiek aizvietoti ar aukstiem, barības vielām bagātiem ūdeņiem.

Grupa zinātnieku no Smitsonijas Tropu pētījumu institūta (Smithsonian Tropical Research Institute) saistīja šo traucējumu ar pasātu vājušanu — pastāvīgiem vējiem, kas pūš visu gadu no tropiem uz ekvatoru. Atklājums parāda, kā klimata izmaiņas var tieši ietekmēt svarīgus okeāna procesus un piekrastes iedzīvotājus, kuri no tiem ir atkarīgi. Pētījums publicēts žurnālā PNAS.

Katru gadu sausajā sezonā Centrālamerikā, kas parasti notiek no decembra līdz aprīlim, ziemeļu pasāti izraisa apvelināšanu Panamas līcī. Kad aukstie ūdeņi paceļas no okeāna dziļumiem uz virsmas, tie atbalsta zvejniecību un aizsargā korāļu rifus no siltuma stresa. Aukstais ūdens arī ievērojami atdzesē Klusā okeāna krastu Panamā „vasaras” brīvdienu mēnešos reģionā.

Pētnieki sekoja sezonālajam apvelināšanas ciklam vairāk nekā četrdesmit gadus, dokumentējot tā pastāvīgu atkārtošanos no janvāra līdz aprīlim. 2025. gadā sezonālā apvelināšana netika fiksēta pirmo reizi novērošanas gados. Tādēļ nenotika gaidītā ūdens temperatūras samazināšanās un jūras produktivitātes pieaugums.

Pētnieki norāda, ka nepieciešami papildu pētījumi, lai precīzi noteiktu mehānismus un novērtētu potenciālo ilgtermiņa ietekmi uz jūras resursiem.