Kauja par Eiropas budžetu: kā izsit līdzekļus Latgalei, lauksaimniekiem un māju renovācijai 0 56

Amati un atbildība

Nils Ušakovs šogad kļuva par ģenerālziņotāju ES 2027. gada budžetā. Viņš ir pirmais Eiropas Parlamenta vēsturē deputāts no Latvijas un visas Baltijas, kam uzticēts darbs pie Eiropas galvenā finanšu dokumenta. Iepriekšējā sasaukumā Ušakovs jau pildīja ģenerālziņotāja pienākumus, bet toreiz tas bija Eiropas Parlamenta budžets. Šajā gadā viņa atbildības joma aptver ievērojami vairāk — visas Eiropas Savienības budžetu. Ušakovs ietilpst arī savas sociālistu un demokrātu frakcijas speciālajā darba grupā par jauno es daudzgadu budžetu. Tajā bez visa pārējā viņš atbild par tādiem virzieniem kā civilā aizsardzība, iekšējā drošība, transporta, enerģētikas un digitālie infrastruktūras projekti. Tas, ka politiķis no Latvijas ieņem tik atbildīgas pozīcijas, protams, var būt iemesls lepnumam. Bet svarīgāk ir kas cits – vai Ušakovs spēs izmantot šo stāvokli, lai palīdzētu Latvijai?

Budžeta principi

“Man priekšā ir divi galvenie uzdevumi. Pirmais ir sociāli taisnīgs budžets kopumā, visiem Eiropas iedzīvotājiem. Otrs ir Centrāleiropas un Austrumeiropas un it īpaši to valstu intereses un labklājība, kuras atrodas uz Eiropas Savienības austrumu robežas, ieskaitot, dabiski, Latviju,» saka Nils Ušakovs. Šobrīd rit budžeta procesa pirmais un svarīgākais posms — principu izstrāde. Deputāti no dažādām frakcijām vienojas par stratēģiskām prioritātēm. Pēc procedūras vispirms pavasarī pieņem principus, bet pēc tam rudenī jau skaitļus.

Jauna pieeja

Ušakova sagatavotajā principu projektā pirmo reizi īpaša uzmanība pievērsta pierobežas pašvaldībām. Tas attiecas uz piecām valstīm – Latvija ar Latgali, Igaunija, Lietuva, Somija un Polija. Dokumentā teikts: pierobežas pašvaldības un to iedzīvotāji kara dēļ saskaras ar nopietnām ekonomiskām un sociālām problēmām. Tāpēc Ušakovs piedāvā izveidot īpašu finansiālā atbalsta programmu tieši pierobežas pašvaldībām, uzņēmējiem šeit un vienkāršiem cilvēkiem. Tāpat projektā pirmo reizi tiešā tekstā teikts: Centrāleiropas un Austrumeiropas zemniekiem vajag taisnīgu attieksmi. Runa ir par to, ka lauksaimnieki mūsu valstīs joprojām saņem par 20% mazākas dotācijas nekā viņu Rietumu kolēģi. “Pierobežas pašvaldībām vajag naudu un kompensācijas, nevis skaistus saukļus. Bet zemniekiem Centrālajā un Austrumeiropā beidzot ir jāsaņem godīga attieksme un jāaizmirst par nevienlīdzību, kas ilgst jau gadiem,» saka Nils Ušakovs.

Mājas un mediķi

Kopumā ES 2027. gada budžeta principus var dēvēt par sociāli orientētiem un vērstiem uz vienkārša cilvēka vajadzībām. Mājoklis tajā nodēvēts par “fundamentālām tiesībām”, nevis veidu, kā nopelnīt spekulantiem. Tas ir vēl viens jaunievedums – pirmo reizi izskan aicinājums tērēt Eiropas Savienības naudu, lai mājokļi kļūtu pieejami. Medicīnā savukārt tiek piedāvāts mainīt prioritātes: ieguldīt ne tikai telpu remontos, bet arī pašos mediķos.

Daudzgadu prioritātes

EP paralēli norit darbs pie pirmā starpziņojuma par jauno daudzgadu budžetu. Nils Ušakovs kopā ar kolēģiem no Latvijas, Lietuvas, Polijas, Rumānijas un Somijas ir sagatavojis divus grozījumus. Viņi pilnībā atkārto to, ko Ušakovs iekļāvis 2027. gada budžeta principu projektā – palīdzību pierobežas pašvaldībām un taisnīgu attieksmi pret lauksaimniekiem no Centrālās un Austrumeiropas. “Es izmantoju darbu pie 2027. gada budžeta, tostarp arī kā tiltiņu uz jauno ES daudzgadu budžetu. Bet, lai izdotos gūt panākumus, ir ļoti svarīgi apvienot spēkus – ar citiem deputātiem, neatkarīgi no politiskās piederības vai ģeogrāfiskās izcelsmes. Mēs cīnāmies kopā,” saka Nils Ušakovs.

Eiropas mājokļu programma un siltināšana

Nilam Ušakovam ir izdevies sociālistu un demokrātu frakcijas līmenī izdarīt nozīmīgus grozījumus pozīcijā par Eiropas mājokļu programmu. Jaunajā daudzgadu budžetā 2028.-2034.gadam līdzekļi jāplāno ne tikai jaunu, pieejamu mājokļu celtniecībai, bet arī padomju laikā celto mājokļu renovācijai. “Tas ir īpaši svarīgi Latvijai, kas joprojām būtiski atpaliek renovācijas jautājumā. Savukārt bez atbalsta no ES situācija kļūs tikai sliktāka,» stāsta Nils Ušakovs.

Rietumu un austrumu robeža

Kad Lielbritānija izstājās no ES, Brisele izveidoja īpašu fondu. Tā apjoms bija aptuveni 5 miljardi eiro. Loģika bija vienkārša: Britānijas izstāšanās ir ārējs šoks, kas iesitis pa Francijas zvejniekiem, Beļģijas ostām, Nīderlandes uzņēmumiem. ES piešķīrusi miljardus, lai kompensētu biznesa zaudējumus un palīdzētu reģioniem adaptēties. “Situācija Latgalē šobrīd ir ne mazāk sarežģīta kā franču zvejniekiem. Ja ES ir atradusi miljardus pašvaldībām uz ES rietumu robežas, tās pienākums ir radīt līdzīgu instrumentu pašvaldībām uz ES austrumu robežas,» uzskata Nils Ušakovs.