Latvijai ir būtiski, lai nākamais Eiropas Savienības daudzgadu budžets atspoguļotu jauno drošības situāciju Eiropā, uzsvēra ārlietu ministre Baiba Braže (JV).
Kā aģentūru LETA informēja ministres padomnieks Toms Sadovskis, Braže kopā ar satiksmes ministru Rihardu Kozlovski (JV) piektdien Rīgā tikās ar ES komisāru budžeta, krāpšanas apkarošanas un publiskās pārvaldes jautājumos Pjotru Serafinu, lai pārrunātu Latvijas prioritātes sarunās par ES daudzgadu budžetu 2028.-2034. gadam.
Ārlietu ministre akcentēja, ka Krievijas agresija pret Ukrainu un pieaugošie apdraudējumi pie ES austrumu robežas prasa atbilstošu Eiropas līmeņa atbildi. Sarunā ar komisāru viņa atzīmēja vajadzību stiprināt atbalstu ES austrumu robežas reģioniem, nodrošināt finansējumu stratēģiski nozīmīgai infrastruktūrai un tiešmaksājumiem lauksaimniekiem.
Savukārt satiksmes ministrs Kozlovskis vērsa uzmanību stratēģiskās infrastruktūras attīstīšanas nozīmīgumam. Viņš uzsvēra, ka šovasar satiksmes jomā ir jāpieņem lēmums par turpmāko dzelzceļa projekta "Rail Baltica" virzību.
Pēc Kozlovska paustā, Eiropas Komisijas (EK) nepārtraukts atbalsts ir svarīgs šī projekta īstenošanā. Viņa vērtējumā Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam ir jāpaliek par galveno finansēšanas instrumentu projekta īstenošanai.
Tikšanās laikā ministri pauda atzinību EK iniciatīvām, kas vērstas uz ES austrumu pierobežas reģionu atbalstu, vienlaikus norādot, ka esošie instrumenti pilnvērtīgi neatspoguļo drošības izaicinājumu ietekmi uz ekonomisko attīstību, investīciju piesaisti un konkurētspēju. Braže uzsvēra, ka nākamajā daudzgadu budžetā būtu jāparedz mērķēts atbalsts dalībvalstīm, kuras robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju.
Tāpat īpaša uzmanība tika pievērsta finansējumam drošībai un aizsardzībai, tostarp ES ārējās robežas aizsardzībai un noturības stiprināšanai pret hibrīdajiem apdraudējumiem. Ārlietu ministre norādīja, ka ieguldījumi ES ārējās robežas aizsardzībā ir ieguldījumi visas Eiropas drošībā, tādēļ tiem jāatspoguļojas arī ES budžeta prioritātēs.
Puses pārrunāja arī nepieciešamību nodrošināt pietiekamu finansējumu Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentā, tostarp projekta "Rail Baltica" īstenošanai, militārās mobilitātes attīstībai un enerģētikas infrastruktūras noturības stiprināšanai.
Sarunā ārlietu ministre uzsvēra, ka Latvijai būtiska ir arī taisnīga lauksaimniecības tiešmaksājumu sistēma. Latvija turpinās iestāties par tiešmaksājumu izlīdzināšanu, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus visu dalībvalstu lauksaimniekiem.
Pārrunājot Eiropas Konkurētspējas fonda izveidi, Braže akcentēja nepieciešamību paredzēt iekļaujošus piekļuves nosacījumus, kas ņemtu vērā investīciju vides izaicinājumus valstīs, kuras tieši ietekmē drošības apdraudējumi. Latvijas ieskatā fondam jāveicina ekonomiskā izaugsme un inovācijas visā ES, arī austrumu robežas reģionos.
Vienošanos par nacionālo pozīciju ES budžeta sarunās ir panākusi Ārlietu ministrija, konsultējoties ar nozaru ministrijām, asociācijām, uzņēmējiem, nevalstiskajām organizācijām un citiem sadarbības partneriem.
Latvijas prioritātes sarunās par ES daudzgadu budžetu 2028.-2034. gadam ir pietiekams finansējums drošībai un aizsardzībai, papildu atbalsts ES austrumu robežas valstīm, taisnīgi tiešmaksājumi lauksaimniekiem, finansējums stratēģiskās infrastruktūras projektiem un konkurētspējas stiprināšana visā ES, īpašu uzmanību pievēršot dalībvalstīm un reģioniem, kurus tieši ietekmē drošības apdraudējumi.
